15.3 °C
1993. gada 5. oktobrī. Pirms 30 gadiem ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu tika aizliegtas trīs prokomunistiskas organizācijas, kas jau sen izcēlās ar pret atjaunoto Latvijas valsti naidīgu darbību, – Latvijas Komunistu savienība, Veterānu tiesību aizsardzības savienība un Krievijas pilsoņu asociācija. Par organizāciju darbības pārtraukšanu bija atbildīgas Latvijas Iekšlietu un Tieslietu ministrijas.
Valdības solis bija tieša reakcija un sekas 3.–4. oktobra Maskavas notikumiem, kad Krievijas konstitucionālās krīzes gaitā Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam lojālās karaspēka vienības ar tankiem sašāva un ieņēma Krievijas Augstākās padomes – parlamenta – ēku jeb Balto namu, kur bija nocietinājušies konservatīvie, šajā gadījumā uz padomju pagātni un PSRS atjaunošanu orientētie, parlamenta deputāti un viņu piekritēji. Nemieros, kas atzīti par lielākajām sadursmēm Maskavā kopš 1917. gada apvērsuma, gāja bojā vairāk nekā 180 cilvēku un vairāk nekā 400 tika ievainoti. Latvijas teritorijā tobrīd dislocētās Krievijas Ziemeļrietumu karaspēka vienības puča gaitā saglabāja neitralitāti, taču nebija skaidrs, kā tās rīkotos, ja Maskavā uzvarētu pučisti un Boriss Jeļcins tiktu gāzts. Minētajām organizācijām, kurās bija pilns ar bijušajiem padomju armijas virsniekiem, joprojām bija gan sakari, gan ietekme Baltijā izvietotajās Krievijas karaspēka vienībās.
Kaut Rīgas ielās Maskavas sadursmēm tiešu atbalsi nejuta, Latvijas neatkarība bija apdraudēta. Prokomunistiskās organizācijas tikai gaidīja uzmundrinošus signālus.
Latvijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta vadītājs Auseklis Pļaviņš pēc puča sagrāves informēja presi, ka Latvijā akcijas gatavojuši agrākie Rīgas omonieši, kam plānā bijis sagrābt kā ķīlniekus vairākus Saeimas deputātus, kurus pieprasītu apmainīt pret apcietināto Latvijas komunistu vadoni Alfrēdu Rubiku. Rubiks tad kļūtu par nemieru līderi Latvijā. Kā ar notikumiem Maskavā, tā plānoto situācijas destabilizēšanu Rīgā bija saistītas tādas tobrīd visiem labi zināmas padomju pagātnes personības kā Viktors Alksnis, Arnolds Klaucēns, Vitālijs Soboļevs. "Atmosties" gatavojās arī bijušie Latvijas PSR čekisti.
Latvis, 1923. gada 5. oktobrī
Baltkrievu bēdas. Baltkrievu skolu pārvalde griezusies pie iekšlietu ministrijas ar aizrādījumu, ka daudzi baltkrievu tautības bērni pasēs atzīmēti par piederošiem pie citām tautībām, bet ne par baltkrieviem. Tādu personu esot ap 80, un baltkrievu skolu valde tāpēc lūdz pārrakstīt pasēs tautību. Bērnu vecākiem esot bijusi Rīgā sapulce skolas lietās un sapulce uzdevusi pārvaldei nokārtot šo lietu. Tas stāv sakarā ar projektējamās baltkrievu skolas atvēršanu Rīgā, kurai citādi nesanāktu vajadzīgais skolēnu skaits.
