1853. gada 4. oktobrī. Pirms 170 gadiem Madonas novada Liezēres pagasta Telviešos saimnieka ģimenē piedzima viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta jaunlatviešu kustības darbiniekiem, jurists, valodnieks, publicists Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs. Pēc laikabiedru liecībām, viņa ietekme uz latviešu inteliģences veidošanās procesiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bijusi vērā ņemama.

Reklāma

Stērstem piemitusi lieliska valodas izjūta. Baumaņu Kārlis lūdzis viņam piegludināt "Dievs, svētī Latviju" tekstu, jo Stērstes no citām valodām tulkotie dziesmu teksti bijuši ļoti muzikāli un viegli dziedami. Arī Rainis viņu uzskatījis par savu valodas skolotāju. Tāpat Stērste kā vienīgais Jelgavas latviešu advokāts patronēja tikko jurista gaitas sākušo nākamo Latvijas Valsts prezidentu Albertu Kviesi. Pats Stērstu Andrejs jurisprudences studijas uzsāka Sanktpēterburgas Universitātē 1876. gadā. Augstskolu viņš pabeidza 1881. gadā un iesaistījās cara administrācijas sūtītā senatora Nikolaja Manaseina Vidzemes un Kurzemes guberņu iestāžu revīzijas darbā kā tulks un drīzumā arī uzticības persona no latviešu vidus. Piedalīšanās Manaseina revīzijā viņa dzīves gājumu ietekmēja sākumā negatīvi, jo pēc tam vācbaltu dominētajās iestādēs viņš vairs nevarēja atrast darbu, bet vēlāk tomēr pozitīvi. 1885. gadā Stērsti iecēla par Igaunijas guberņas prokurora palīgu, tad 1888. gadā par Kurzemes guberņas prokurora palīgu. 

Tālākai karjerai Stērstem būtu jāpāriet pareizticībā, ko viņš nevēlējies, turklāt pēc dabas nav bijis karjerists. 1890. gadā Stērstu Andrejs uzsāka zvērināta advokāta privātpraksi, reizē aktīvi iekļaujoties latviešu sabiedriskajā dzīvē. 

Jau pirms tam kopā ar Matīsu Kaudzīti viņš sagatavoja vairākas latviešu valodas mācību grāmatas. No Krievijas impērijas Tieslietu ministrijas Stērste saņēma uzdevumu pārtulkot latviski impērijas likumus. Tā 19. gadsimta beigās tapa "Ķeizara Aleksandra II Tiesu ustavi" 6 daļās. Šis droši vien ir nozīmīgākais viņa darbs, jo Stērstu Andrejs tulkošanas procesā lika pamatus latviešu tieslietu valodai. Termini "pavēste", "lietiski pierādījumi", "apgabaltiesa", "vardarbība", "neslavas celšana", "valsts noziegumi", "dzimtsaraksta birojs" un vēl citi ir viņa darināti.


Jaunais Rīts, 1923. gada 4. oktobrī. Spļaušana pāri robežai. Padomijas robežu tuvumā dzīvojošie krievi ir lieli Latvijas patrioti un Krievijas naidnieki, jo no saviem pārrobežas paziņām un radiniekiem tie pārāk labi informēti par Krievijas patieso stāvokli. Savu naidu pret sociālistisko Krieviju tie cenšas pastrīpot visādiem līdzekļiem un ļoti iecienīts paņēmiens rādīt jūtas, kādas tiem iedveš sociālisma paradīze, ir spļaušana pāri robežai. Dažās vietās šo izdarīt vietējie iedzīvotāji piespiež katru iebraucēju, kurš vēlas aplūkot ārēji vienkāršo grāvi, kas šķir sociālisma valstību no pārējās pasaules. Ieinteresējušies par šo savādo goda parādīšanu sociālismam, daži gatavojoties rīkot ekskursiju uz pierobežu apgabalu, lai arī varētu izdarīt "svinīgo ceremoniju".
 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.