2 °C
Pēc republikāņu kandidāta Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela uzmanība ir pievērsta jaunievēlētā prezidenta solījumiem ātri izbeigt Krievijas un Ukrainas karu, kas raisījis bažas par šāda miera nosacījumiem.
Trampa uzvarai gatavojušās arī Ukrainas amatpersonas, kas atspoguļojas prezidenta Volodimira Zelenska piedāvātajā "uzvaras plānā", ar kura saturu septembra beigās tika iepazīstināts arī Tramps. Plāns ticis izstrādāts ar domu, ka ASV prezidenta vēlēšanās Tramps var uzvarēt, un šādai iespējai ir jāgatavojas, vēsta laikraksts "Financial Times" ("FT"). Ukrainas amatpersonas cer, ka Trampu izdosies pārliecināt ar priekšlikumiem, kas izstrādāti, ņemot vērā nekustamo īpašumu magnāta personību.
Kā runāt ar Trampu
Ukrainas atbalstītāji Eiropā un ASV, tostarp ietekmīgi republikāņi, esot snieguši ieteikumus, kā labāk uzrunāt Trampu, lai palīdzība Ukrainai turpinātu pienākt arī republikāņu kandidāta uzvaras gadījumā, "FT" atklājušas amatpersonas Ukrainā un citviet Eiropā. Ar Zelenska plānu mēģināts pārtvert iniciatīvu un novērst Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina vienošanos par miera nosacījumiem, kas būtu Ukrainai neizdevīgi. Divi Zelenska plāna punkti izstrādāti, īpaši ņemot vērā Trampa faktoru, atklājuši cilvēki, kas plānu izstrādāja. Ar plāna saturu Zelenskis Trampu iepazīstināja, kad septembrī apmeklēja Savienotās Valstis un Ņujorkā tikās ar bijušo prezidentu.
Viens no plānā iekļautajiem punktiem paredz pēc Krievijas un Ukrainas kara beigām aizstāt Eiropā izvietotos amerikāņu karavīrus ar ukraiņu karavīriem.
Cita ideja, ko pirmais piedāvājis republikāņu senators Lindsijs Greiems, nosaka, ka Kijivas Rietumu partneriem būs pieejami Ukrainas dabas resursi. Tramps esot izrādījis "interesi" par šiem diviem plāna punktiem, vēsta "FT". Ukrainas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko Kijivas mēģinājumu uzrunāt Trampu raksturojis kā "gudru gājienu, kas apliecina, ka Ukraina Rietumiem nav nasta". "Tramps grib būt uzvarētājs, nevis zaudētājs. Lai kļūtu par uzvarētāju, viņam Putinam ir jāierāda vieta," piebilda Merežko.
Jaunas idejas Trampa pārliecināšanai neaprobežojas tikai ar Zelenska "uzvaras plānu". Zināms, ka biznesa līderi Ukrainā ar valdības amatpersonām apsprieduši iespēju Trampam piešķirt pilnvaras bloķēt Vašingtonai nevēlamu investīciju nonākšanu Ukrainā. Viens no šajās sarunās iesaistītajiem cilvēkiem "FT" skaidroja, ka šāds notikumu scenārijs lielā mērā nozīmētu izslēgt Ķīnu no ieguldīšanas Ukrainā.
Ukrainas uzņēmēji, kas ir atkarīgi no Ķīnas tehnoloģijām, piemēram, telekomunikāciju nozarē, varētu pārslēgties uz ASV piegādātājiem un piesaistīt Rietumu investīcijas.
Daži Zelenskim pietuvināti Ukrainas uzņēmēji uzskatot, ka šāds piedāvājums Trampam varētu patikt, vēsta "FT".
Kijiva arī šobrīd mēģina nomierināt skeptiskāk noskaņotos Trampa atbalstītājus un plāno nomainīt Ukrainas vēstnieci Vašingtonā Oksanu Markarovu. Republikāņu kontrolētās Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons pieprasīja atcelt Markarovu no amata pēc tam, kad viņa septembrī ASV bija noorganizējusi Zelenska vizīti munīcijas ražotnē, kuru apmeklēja tikai demokrātu politiķi. Vēstnieka amats esot piedāvāts bijušajam Ukrainas ārlietu ministram Dmitro Kulebam, tomēr viņš esot atteicies.
Neapmierinātība ar Baidenu
Neskatoties uz bažām par Trampa iespējamo politiku, Ukrainā vērojama aizvien lielāka neapmierinātība ar pašreizējā prezidenta Džo Baidena administrācijas pieeju, vēsta Rietumu mediji. "Neapmierinātība ar Baidena administrāciju bija sasniegusi tādu līmeni, ka viņi juta, ka pienācis laiks pārmaiņām", un pārmaiņas Trampa virzienā "varētu būt labas", "FT" norādīja kāds par Ukrainas vadības plāniem zinošs cilvēks. Par Zelenska komandas neapmierinātību ar Baidena administrācijas politiku vēstījis arī izdevums "Economist".
Baidena administrācijas bailes no kara saasināšanās jau sākušas robežoties ar paralīzi.
Vašingtona nav devusi atļauju Ukrainas armijai izmantot Rietumu piegādātās raķetes dziļāk Krievijas teritorijā, kā arī kavējusies piegādāt to bruņojumu, kas jau bijis apsolīts.
Neziņa par sarunām
"Economist" norāda, ka Zelenskis bija viens no pirmajiem valstu vadītājiem, kas apsveica Trampu ar uzvaru vēlēšanās, kā arī pauda cerību uz "spēcīgām Savienotajām Valstīm prezidenta Trampa izlēmīgā vadībā". Zelenskim un Trampam aizvadītajā nedēļā arī bija telefonsaruna, kurai īpaši tika pievērsta uzmanība, jo tajā piedalījies arī miljardieris Īlons Masks.
Tomēr pašlaik iniciatīva kaujaslaukā Ukrainā pieder Krievijai. Ukraina un tās sabiedrotie bažījas, ka Krievija varētu izmantot savus panākumus un likt Vašingtonai piekrist miera noteikumiem, kas Ukrainai nav izdevīgi. "Putins domā, ka šobrīd ir uz pareizā ceļa un var dabūt visu, ko vēlas," "FT" norādīja kāda Ukrainas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Eiropas valstu amatpersonas tikmēr bažījas, ka eiropiešus Trampa komanda nemaz neņems vērā un Eiropai nebūs iespēju ietekmēt iespējamās vienošanās nosacījumus, kas savukārt pēc tam negatīvi var ietekmēt Eiropas drošību.
"Economist" tomēr prognozē, ka pilnībā Trampa administrācija Ukrainu nepametīs, tomēr republikāņu prezidents apmaiņā pret militāro palīdzību noteikti kaut ko gribēs pretī.
Zelenskim droši vien būs jāizrāda gatavība piedalīties miera sarunās ar Krieviju, intervijā "FT" norādījusi Kijivā bāzētās domnīcas "Jaunās Eiropas centrs" direktore Aļona Getmančuka, piebilstot, ka prezidenta rīcību "ierobežo" valsts nacionālās intereses un "Ukrainas sabiedrības gaidas". Savukārt šādas sarunas droši vien beigsies ar strupceļu un to izjukšanu, izdevumā "Foreign Policy" prognozējis Hudzonas institūta pētnieks Lūks Kofijs. Tādā gadījumā Tramps var aiziet no sarunām tāpat, kā viņš to darīja sarunās ar Ziemeļkorejas vadoni Kimu Čenunu 2019. gadā, norādīja pētnieks.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
