In memoriam. No krāsu Meistares atvadoties. Edīte Pauls-Vīgnere

Edīte Pauls-Vīgnere. Unikāla gan kā māksliniece, gan personība. Izcila šā vārda īstākajā nozīmē. Viena no spilgtākajām un atraktīvākajām Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas personībām. Viņas aiziešana mūžībā ir vēl viena liecība, ka mūsu lielās personības tiek aizsauktas.

Pirms diviem gadiem Edīte Pauls-Vīgnere saņēma Purvīša balvu par mūža ieguldījumu. Viņa turpināja radoši strādāt, kādreiz gigantiskos formātus pārvēršot koncentrētākos apjomos. 2014. gada oktobrī tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pirms dažiem gadiem, brīdi pirms lielās personālizstādes "Kafijas kantāte", kas bija veltīta meistares 80. dzimšanas dienai un radošās darbības 50 gadu jubilejai, intervijā "Latvijas Avīzei" māksliniece par savu darbu tapšanu un domām teica: "(..) Man neviens nekad dzīvē neko nav teicis priekšā. (..) Kā brālis improvizē, tā arī es. Man nevajag nekādus metus. (..) Man tā būtu nāves stunda, ja kaut kas būtu jākopē, jāatkārto! Man viss rodas iztēlē, naktīs vai visus savus darbus esmu acīm izstaigājusi."

Gleznotāja Džemma Skulme savulaik rakstījusi: "Latvijas kultūrā Edīte Vīgnere ir lielums. Viņa jau ar saviem pirmajiem darbiem tekstilmākslā pateica savu, iezīmēja īpašu, atšķirīgu rokrakstu un kļuva – varu droši teikt – uz ilgiem gadiem pārāka. (..) Viņas neizsīkstošā izdoma rada skatītājā to dziļo Lielās Mākslas saviļņojumu, ko mēs izjūtam un par ko priecājamies."

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja direktore Inese Baranovska Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvadu vārdos raksta: "Tekstilmāksla 20. gadsimta vidū pasaulē ieguva jaunu vērienu, līdztekus monumentālai glezniecībai tās virsuzdevums bija atdzīvināt lakoniskos betonā un stiklā radītos modernisma interjerus. Par tekstilmākslas lomu sabiedriskos interjeros tika domāts arī Latvijā. Pēc Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas (1962) jaunā talantīgā modes dizainere Edīte izvēlējās turpināt studēt tieši šajā mākslas nodaļā, kuras vadītājs Rūdolfs Heimrāts neiegrožoja, bet atbalstīja savu studentu radošās ieceres, mudināja viņus piedalīties izstādēs. Tas bija visa jaunā sākums, kas ļoti iedvesmoja. Tieši tekstila materiālu, pateicoties tā plastiskumam, krāsainībai un faktūru daudzveidībai, viņa izjuta kā savējo. Starp profesora Rūdolfa Heimrāta talantīgo audzēkņu darbiem spoži uzmirdzēja Edītes Pauls-Vīgneres kompozīcijas. 20. gadsimta 60. gadu beigas un 70. gadi ir laiks, kad visā pilnībā uzplaukst mākslinieces talants. Ar fanātisku aizrautību un pārsteidzošām darba spējām top pārdrošas lielformāta kompozīcijas, katra formā, materiālos un krāsās pilnīgi atšķirīga, bet tikai viņas pasaules redzējumam raksturīga – "Kosmoss" (1969), "Zaļā zeme" (1970), "Mūži I-III" (1972), "Raža" (1972), "Sējas laiks" (1973). "Ceļojuma piezīmes I-III" (1974), "Lējums" (1975), "Rīga" (1976), "Kafijas kantāte I-IV" (1976), "Korida" (1978), "Visums I-III" (1978) u. c. Edīte Pauls-Vīgnere visu sevi ziedo radošajam darbam, pati krāso dzijas un strādā sava tēva speciāli izveidotajās lielformāta darbiem pielāgotajās stellēs. Māksliniece neveido kartonus savām kompozīcijām, līdzīgi kā viņas brālis komponists Raimonds Pauls viņa improvizē, tikai Edītes instruments ir nevis klavieres, bet stelles un krāsainie dzīpari. Var teikt, ka māksliniecei vienmēr ir piemitusi absolūtā krāsu redze un īpaša jūtība pret tekstilmateriālu, vienā darbā viņa spēj apvienot visneparastākās krāsas, dažādas šķiedras, katrai tēmai atrast savu krāsu un faktūru "melodiju". 21. gadsimtā tekstilmāksla turpina paplašināt savu iespēju robežas ne tikai telpiskās kompozīcijās, bet arī eksperimentālos materiālos un tehnoloģijās, tā ir iekarojusi savu vietu laikmetīgās konceptuālās mākslas apritē. Edītes Pauls-Vīgneres daiļradē šī radošā transformācija notika pārsteidzoši organiski, viņas eksperimentētājas gars ar lielu entuziasmu atklāja jaunos sintētiskos materiālus un dažādas rokdarbu tehnikas, saglabājot tikai sev raksturīgāko krāsu maģiju, faktūru daudzveidību, materiāla vieliskumu un margināli poētisko noskaņu."

Atvadīšanās no Edītes Pauls-Vīgneres notiks piektdien, 28. februārī, plkst. 12 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.