Par godu "Baltijas ceļa" 35. gadadienai Rūdolfs Birnbaums astoņu dienu laikā noskrēja visu 678 kilometru garo posmu, kurā 1989. gada 23. augustā cilvēki no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas sadevās rokās, apliecinot alkas pēc brīvības un neatkarības. Fiziski bijis grūti, bet dvēsele gavilēja.

Bez lielām krīzēm

"Organisms pateicīgs, ka viss beidzies," trīs dienas pēc finiša sarunā ar "Latvijas Avīzi" sajūtas raksturoja . "Kājas jūtas labi, izskatās, ka arī vēders atgūstas – ultragarajās distancēs ierasts, ka sāk streikot, jo pārtika, sporta želejas saiet ķīselī. Tas nereti ir iemesls, kāpēc cilvēki spiesti izstāties. Muskuļos sāpes arī nedrīkst ignorēt, šajā signālā jāieklausās, jāpievērš uzmanība."

Viņš skrējienu uzsāka 16. augustā Viļņā un finišēja 23. augusta vakarā Tallinā. Visu distanci skriešus pievārēja viens, ik pa laikam pievienojās draugi un nepazīstami interesenti. Ceļā Rūdolfu pavadīja atbalsta auto, liels paldies pienākoties draugam Mairim Nuķim, kurš palīdzēja ar fizioterapiju, vingrošanu, gatavoja vakariņas – bijusi gan itāļu virtuve, gan karbonādes un uzstājība notiesāt maltīti pirms gulētiešanas, lai organisms saņemtu nepieciešamās uzturvielas. Tāpat morālais uzmundrinājums un joki līdz pat distances beigām. Ļoti noderīgas bijušas ikvakara limfodrenāžas zābaku procedūras stundas garumā, kas noņēma kājām stīvumu.