Vērienīgā zaļā ūdeņraža testēšanas projektā avio vajadzībām iesaistās arī Rīgas lidosta un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

Šī gada novembrī Eiropas Savienības (ES) "Interreg Baltijas jūras programmas" atbalsta programmas ietvaros sāksies Hamburgas lidostas iniciētais projekts "Baltijas jūras reģiona ūdeņraža gaisa transports – Baltijas jūras reģiona lidostu sagatavošana zaļajam ūdeņradim", kura mērķis ir labāk savienot Baltijas jūras reģionus ar esošajiem aviācijas mezgliem, izmantojot ar ūdeņradi darbināmas mazas lidmašīnas. Projektā, kura realizācija ilgs trīs gadus, ir iesaistīti 16 partneri, starp kuriem ir lidosta "Rīga", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un 24 asociētās organizācijas, to vidū nacionālā aviokompānija "Air Baltic", Liepājas lidosta u. c. Tajā pārstāvēti gandrīz visi lielākie lidostu operatori ap Baltijas jūru, piemēram, "Finavia", "Swedavia", Tallinas, Poznaņas un Lietuvas lidostas. Projekta budžets ir aptuveni 4,8 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 1,1 miljons eiro atvēlēts Hamburgas lidostai ar Vācijas partneriem, bet arī Latvijas partneri no ES saņems teju miljonu eiro.

Tā kā projekta mērķis, cita starpā, ir arī reģionālās gaisa satiksmes atdzīvināšana, partnerībā ir iesaistītas arī vairākas mazākas lidostas un reģionālās aviokompānijas. 

Svarīga projekta sastāvdaļa ir zaļā, gāzveida ūdeņraža piegādes ķēdes attīstība no ražošanas līdz lidmašīnu uzpildei vai lidostas zemes aprīkojuma energoapgādei, kā arī izmēģinājumu operācijas. 

Projekta noslēgumā tiks izstrādāti priekšnosacījumi lidostas infrastruktūrai, kas ir pielāgota ar ūdeņradi darbināmām lidmašīnām un citam aprīkojumam. Tā noslēgumā visām lidostām ir jābūt gatavām investēt un īstenot savus infrastruktūras projektus pašu spēkiem.

Aivars Starikovs, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis: "Latvijai šī ir iespēja piedalīties pilotprojektā kopā ar lielajām Eiropas lidostām, kurām ir pieejams daudz lielāks finansējums dažādu eksperimentu veikšanai. Ūdeņradis var būt gan aviācijas degviela, gan kalpot kā energoapgādes risinājums lidostas apkalpojošajai infrastruktūrai. Tieši tai, piemēram, dispečeru un termināļu energoapgādei vai skrejceļu apgaismojumam ir pat būtiskāka loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā."

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".