Es atceros, kā manā Sibīrijas bērnībā mēs no sveķainām mizām tecinājām smaržīgos sveķus, kas pēc tam pārvērtās tolaik vienīgā pieejamā košļājamā gumijā, un kā mēs ar to dalījāmies. 

Ja kāds teica, iedod arī man, mēs izvilkām no mutes un gabaliņu nokniebām. Ja gadījās, ja tevi izsauc pie tāfeles, tu košļeni pielīmē zem sola, bieži gan blakussēdētājs to nosper. Tieši tā tagad bez mitas vienu un to pašu zelē arī daudzi "Youtube" kanāli. Pietiek aplūkot vien bezgalīgi atkārtojušos virsrakstus un ķēmīgos foto un šķirt tālāk.

Es tagad galvenokārt klausos analītiķi Juriju Švecu no ASV, no Ukrainas frontes – Tarasu Berezovecu un Borisu Tizenhauzenu, un filozofu Andreju Baummeisteru. Ar asprātību kā parasti dzirkstī parodētājs Jurijs Veļikijs. 

Tikko noskatījos dokumentālo filmu "Putins un viņa elle", tā jāredz īpaši tiem, kas vēl nebeidz jautāt: "Kāpēc viņš tā dara?" Filma ar daudziem novērojumiem un pētījumiem sniedz atbildes, kā rodas šādi varmākas.