Latvijas, kā arī abu Baltijas kaimiņvalstu ekonomiku gaida stāvokļa stagnācija tuvākā gada vai pusotra laikā un stabila, bet mērena ekonomikas izaugsme, sākot no 2025. gada otrās puses vai 2026. gadā. 

Perspektīvas nav rožainas, taču daudz labākas, nekā piedzīvots krīzē deviņdesmito gadu beigās. Labā ziņa – lielu bezdarba pieaugumu neprognozē. Taču pastāv risks, ka uzņēmēju spiediena dēļ pārāk plaši atvērs darba tirgu imigrantiem mazkvalificētās nozarēs. Tas kavētu tālāku ienākumu pieaugumu, pat ekonomikai atgūstoties.

"Skaidrs, ka šogad visās Baltijas valstīs bezdarba līmenis palielināsies. Nupat sāk augt kopējās darbaspēka izmaksas, bet produktu cenas vairs tik strauji nepieaug," skaidro Igaunijas bankas ekonomists un Ārējās ekonomikas departamenta vadītājs Pēters Luikmels. Proti, kamēr preču cenas un algas turpina augt praktiski nemainīga pieprasījuma apstākļos, problēma ir salīdzinoši mazākai daļai sabiedrības ar fiksētiem zemiem ieņēmumiem. 

Taču tad pienāk brīdis, kad preču un pakalpojumu cena vairs nevar tālāk celties – sasniegta robeža, pie kuras cilvēks nevar atļauties ne matus apgriezt, ne pamata uztura preces iegādāties. 

Strādājošajiem joprojām vajadzīgas lielākas algas, taču uzņēmumi tās vairs nespēj maksāt – preču cenas augstāk nevar kāpt, pieprasījums neceļas, arī efektivitāti ražotājs nevar strauji pieaudzēt. Ja algas vairs neceļas, tad arī pieprasījums ne, bet, sākot tam kristies, var sākties darbinieku atlaišana.