15.7 °C
Pirms 101 gada izdevniecībā “Ullstein Verlag” Berlīnē iznāca austriešu rakstnieka un mednieka Feliksa Zaltena grāmata “Bambijs. Meža dzīvesstāsts” (“Bambi. Eine Lebensgeschichte aus dem Walde”), kura sižets vēstīja par briedīša Bambija dzīves gaitām no dzimšanas līdz sirmam vecumam, kad viņš kļūst par meža karali, lepnas ragu rotas nēsātāju.
Piecus gadus vēlāk grāmatu pārtulkoja angļu valodā, un 1942. gadā tā kļuva par pamatu Volta Disneja animācijas filmām un bērnu bilžu grāmatām, iekarojot plašu popularitāti jau kā jaunākajai paaudzei un visai ģimenei domāts izklaidējošs stāsts par briedēnu Bembiju. Kaut galvenās līnijas bija saglabātas, Zaltena Bambijs jūtami atšķīrās no angliskotā Disneja Bembija.
Oriģinālais stāsts par dzīvi mežā un tāpat cilvēku kā galveno briesmu avotu tā iemītniekiem bija krietni skarbāks, jo Zaltens grāmatu rakstīja pieaugušajiem, ne bērniem un tā bija vairāk pārdomas rosinoša, ne izklaidējoša.
Tikmēr animācijas variantā tika iekļautas arī jaunas sižeta līnijas, lai būtu aizraujošāk. Jāatzīmē, ka
Zaltens bija ebrejs, un pieņemts uzskatīt, ka darbā par dzīvi mežā, kur dzīvniekiem uzglūn pastāvīgas briesmas, viņš alegoriskā veidā attēlojis ebreju dzīvi Austroungārijā,
kad pastāvīgi jāuzmanās un jāatbalsta vienam otrs.
Nacistiskajā Vācijā Zaltena grāmatas, arī “Bambijs”, bija aizliegtas, bet pats to autors tūlīt pēc Austrijas “anšlusa” 1938. gadā aizbēga uz Šveici, kur 1945. gadā nomira.
Latviešu lasītāji ar briedēna piedzīvojumiem iepazinās 30. gados un atkārtoti grāmata iznāca tāpat padomju okupācijas gados. Interesanti, ka padomju kinematogrāfiskā versija “Bembija bērnība” 1985. gadā tika filmēta Gaujas Nacionālajā parkā.
