Latvijai vajadzēja vismaz desmit gadus, lai tiesneši saprastu, kā mijiedarbojas nacionālās tiesas ar Eiropas Savienības tiesībām.

Vai sodi par noziegumiem pret valsti kļūs stingrāki? Vai tiesas tiek galā ar milzīgo pieteikumu skaitu par aizsardzību pret varmākām? Par šiem un citiem jautājumiem izvaicāju Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Aigaru Strupišu.

Kāds ir rezultāts jūsu vizītei pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča – vai gaidāmi stingrāki sodi par noziegumiem pret valsti?

A. Strupišs: Valsts prezidents darīja savu darbu – redzot problēmu, pievērsa tai uzmanību un apspriedās par to ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, kā tas ir pieņemts demokrātiskā valstī. Radikāli nekas nav mainījies, tiek pārlikti akcenti, vērsta uzmanība uz šodienai vajadzīgajiem risinājumiem.

Sodi primāri ir likumdevēja izvēle. Prezidentam izstāstīju, ka tiesu sistēma ir ļoti konservatīva un inerta un būtībā tā strādā, ņemot vērā 2013. gada krimināltiesību reformu, kas bija vērsta uz sodu mazināšanu jeb maigākiem sodiem. Tiesneši ir šīs reformas īstenotāji.

Taču jāņem vērā, ka šobrīd situācija ir mainījusies, bet diemžēl ne visi to uzķer un saprot. 

Hibrīdkara apstākļos uz huligāniskiem izgājieniem ar naida pieskaņu jāraugās pavisam citādi nekā uz huligānismu pirms desmit gadiem.