Rucavas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā jau 36 gadus – visu savu līdzšinējo mācītāja mūžu – kalpo prāvests Ainars Jaunskalže. 

Aicinājumu būt mācītājam jutis jau pusaudža gados padomju laikā. Vismaz septiņas reizes esot vervēts, bet nesavervēts čekā – ar visādiem piedāvājumiem, piemēram, ārzemju braucieniem, un beigās draudiem, kaut gan pret pastāvošo iekārtu nebija vērsies. Čeka vervējusi visus teoloģijas studentus. Godīgi atzīst, ka nezina, kā viss būtu beidzies, ja ne sākusies atmoda. 

Neesat aizsēdējies Rucavā?

A. Jaunskalže: Agrāk bija normāli, ja mācītājs vienā draudzē kalpo ilgi, pat visu mūžu. Tas skaitījās nelabs stils, ja draudzes mainīja. Tad par viņu domāja: kāpēc viņš nevar, kur ir viņa problēmas? Šajos laikos tā vairs nedomā: ir, kas vienā vietā kalpo ilgi, ir tādi, kam patīk mainīt draudzes, to jau neaizliedz.

Tad jau pa šo laiku jums sakrājies ko teikt par rucavniekiem.

Garīgā jomā tautai jaukākais laiks bija pagājušā gadsimta 90. gadi. Pēc tūkstošgades mijas notiek varas inspirēts pagrieziens. 

Tiek ieplūdinātas svešas ideoloģijas, kreisums. Man ir sajūta, ka virzāmies atpakaļ uz marksismu.

Citi saka, ka Latvija kļūst arvien kapitālistiskāka, tauta – liberālāka. Kur tad jūs redzat kreisumu?

Mums ir izteikti kreisas politiskās partijas. Tie paši "Progresīvie" – slēpta komunistiskā partija.