Furors, ažiotāža, šoks – tā raksturojama sabiedrības viļņošanās pēc smagā trieciena, ko devis Rīgas domes vairākumam piekritīgā deputāta, kustības "Par" dalībnieka, tēlnieka Ivara Drulles paziņojums, ka viņš gatavs Andreja Upīša pieminekli nevainojami sagriezt uz pusēm kā tādu anatomijas modeli un radīt jaunu mākslas darbu, kam jāsimbolizē latviešu rakstniecības pīlāra personības sašķeltību – pozitīvo pusi kā rakstniekam, slikto kā padomju režīma kolaborantam.

Cilvēkiem uzkrīt zosāda, rodas nelabums, gremošanas traucējumi un vēdera dobumā sametas zarnas, jau iedomājoties vien, kā "Zaļās zemes" autoru atvērs kā grāmatu, pāršķeļot pa vidu no galvaskausa līdz kājstarpei. Pati bronzā lietā figūra nodreb, jūtot tuvojamies zāģi, kas ies pāri taisni pa galvvidus celiņu, cieši sakniebtām lūpām, pāri šlipsei, saplēšot vesti un nodīrājot vaļā pasisto mēteli.

Tikām skulptors Drulle skaidro – piecmetrīgais monuments nav nekas granītciets, nav akmens un betona monolīts, bronza lieta plāni kā olas čaumala 2 cm biezumā, tēlniekdarbnīcas zāģa ripai pa zobam. Rētas pēc sadalīšanas varēs aizziest ar kādu brūču ziedi, "Nivea" krēmu, "Dolobene" pretsāpju smēru. Arī pjedestāls ir neliela, viegli nomontējama plāksne, kuras nocelšanai nav vajadzīgs autoceltnis.