Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11 100 cilvēkiem jeb 0,6%, kas ir vislielākais kritums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Reklāma

Šādi dati publicēti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvajā apskatā "Demogrāfija". CSP informē, ka iedzīvotāju skaits pērn samazinājās septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaita samazinājums 2023. gadā bija mazāks par 0,5%. Lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Maltā (par 3,9%), Luksemburgā (par 1,7%), Īrijā un Kiprā (katrā par 1,4%).

Pēdējos gados iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, jo mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu, un šajā ziņā nepalīdz arī pozitīvais migrācijas saldo.

Arī dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā sarūk straujāk nekā vidēji ES. Pērn Latvijā bija 7,7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet vidēji Eiropas Savienībā – 8,2. Vēl 2021. gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija vienāds ar ES vidējo rādītāju, taču ar katru gadu tas turpina samazināties. Pēdējo 10 gadu laikā augstākais Latvijas rādītājs bija 2016. gadā, kad dzimušo skaits paaugstinājās un bija ceturtais labākais rādītājs starp ES dalībvalstīm.

2023. gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 jeb 9,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā, atzīmē CSP.

Kopš 2017. gada dzimstības koeficients ir samazinājies un 2023. gadā bija 1,36. Vēlamais bērnu skaits normālai paaudžu nomaiņai ir 2,1–2,2.

2023. gadā mirušo bija par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un par 19% mazāk, salīdzinot ar augsto mirstības rādītāju 2021. gadā. Pērn Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem bija 14,9 mirušie.

Tas ir otrs augstākais rādītājs ES aiz Bulgārijas, kur bija 15,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. ES vidējais rādītājs – 10,8 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. 

Latvijā šis rādītājs ilgstoši bijis viens no augstākajiem ES, atzīmē CSP.

Kā norāda CSP, migrācijas dēļ Latvijā pieaug iedzīvotāju skaits. Otro gadu pēc kārtas visvairāk iebraucēju bija no Ukrainas. Pērn tie bija 25,1% jeb katrs ceturtais no visiem imigrantiem, bet 2022. gadā – 63,6%.

Salīdzinot ar citām ES valstīm, iedzīvotāju skaita pieaugums migrācijas dēļ Latvijā bija samērā neliels. Visaugstākā migrācija uz 1000 iedzīvotājiem bija Maltā (37,9), kam seko Portugāle (14,7) un Luksemburga (14). Turpretim viszemākais tas bija Polijā (0,1), kam seko Slovākija (0,3) un Latvija (1,3). Vidēji ES šis rādītājs bija 6,3.

43,7% no visiem iebraucējiem veidoja arī 8200 reemigranti – Latvijas pilsoņi un emigranti, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Reemigrantu skaits pērn ir nedaudz samazinājies.

Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas 2023. gadā

Kopējais skaits 1 883 008

Dzimuši 14 490

Miruši 28 031

No ārvalstīm ieradās 18,7 tūkstoši

No Latvijas aizbrauca 16,3 tūkstoši

Latvijas iedzīvotāju skaits pa vecuma grupām

Kopējais iedzīvotāju skaits 2024. gada sākumā 1 871 882

No tiem līdz darbspējas vecumam 292 816 (15,6%)

Darbspējas vecumā 1 153 177 (61,6%)

Virs darbspējas vecuma 425 889 (22,8%)

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.