Jauni atradumi Āraišu ezerpilī

Āraišu ezerā pie Āraišu ezerpils jūnija nogalē veikti zemūdens arheoloģiskās apzināšanas darbi, pārbaudot ziņas, ka ezerpili senatnē, iespējams, apjozusi aizsargkonstrukcija pāļu rindu veidā, kā arī gūstot plašāku priekšstatu par ezera gultni. Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka arheologs Jānis Meinerts stāsta, ka gūta informācija tālākai pētniecisko darbu plānošanai nākamvasar.

Mūsdienu tūristiem apskatāmajā Āraišu ezerpilī Cēsu novada Drabešu pagastā, kā zināms, ir veikta rekonstrukcija pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā ievērojamā latviešu arheologa Jāņa Apala (1930–2011) vadībā. Apala kungs 60. gados šo cilvēku mītni kā arheoloģisku sensāciju saliņā iepretī Āraišu baznīcai atrada, organizēja tās izpēti un pēc tam arī daļēju atjaunošanu.

Līdz šim pēdējo zemūdens apsekošanu Āraišu ezerā 1994. gada vasarā veica zemūdens arheoloģijas entuziasts un nirējs Voldemārs Rains. Atskaite par to gan bijusi ļoti īsa. Zināms, ka toreiz ap 10 metru no ezerpils sākotnējās saliņas zem dūņu slāņa konstatēja koka pāļu paliekas, bet ezerā viduslaiku pils krasta tuvumā – divu cilvēku skeletus. Taču tas arī ir viss. Jāpiebilst, ka, 1981. gadā veidojot rekonstrukciju, tagad apskatāmās ēkas celtas ne tieši senā ciema vietā, bet ar aptuveni desmit metru nobīdi uz krasta pusi. 

Jānis Apals izpētīja aptuveni 2/3 ezerpils teritorijas, trešdaļu atstājot nepētītu nākamajām paaudzēm.

"Mums līdz šim īsti nebija priekšstata, kāds ir Āraišu ezera zemūdens reljefs pie ezermītnes – cik tur ir dziļš, kāds kritums, cik biezas dūņas un kur tieši atradušās pāļu konstrukcijas," stāsta Jānis Meinerts. Ezera izlūkošana notikusi pieredzējušās lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas Universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā un procesā tāpat piedalījies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālists, nirējs Kaspars Markuss Molls, kā arī viņa lietuviešu kolēģis, zemūdens arheologs Valters Kranausks. Arheoloģiska rakstura zemūdens apzināšanas darbi Latvijā ir liels retums un Meinerts velta atzinīgus vārdus lietuviešiem, kas ekspedīcijā darbojušies, entuziasma un intereses vadīti, izmantojot savu ekipējumu un bez jebkādas samaksas.

Āraišu ezera apsekošana veikta lielā mērā lietuviešu zemūdens arheologu spēkiem. Latvijā profesionālu šāda veida arheologu nav.

Foto: no Araišu ezerpils arheoloģiskā parka "Facebook"

Ezers skenēts ar laivai piestiprināmu sānskata sonāru, kas parāda objektus, kuri izceļas no ezera grunts. "Tagad mums ir priekšstats par dziļumiem. No lielākām konstrukcijām ezers tomēr lielā mērā ir tukšs. Ir dažas laipiņu vietas pie krasta. Pamanījām divas nogrimušas laivas. Viena varētu būt nogrimusi pagājušā gadsimta 60.–70. gados, otra, iespējams, 20. gadsimta sākumā. Taču ne viena, ne otra nav nekas sens vai arheoloģiski interesants," stāsta arheologs.

Ezera vidējais dziļums izrādījies ap pieciem metriem, bet lielākais dziļums – 13 metri. Visvairāk dažādu objektu parādījies pie ezermītnes krasta līnijas. Nirstot 10–12 metru perimetrā ap seno ezermītni, atrasta arī 1994. gadā pamanītā pāļu aizžogojuma līnija. Seno pāļu paliekas gan paceļas virs ezera grunts pavisam nedaudz. Ezerpils būvnieki tos ar atstarpēm dzinuši lielākoties pa diviem trim cieši kopā. Arheologiem nav skaidrs, un Meinerts pieļauj, ka to nekad arī nevarēs skaidri atbildēt, kas atradies virs ūdens starp pāļiem. Tas varētu būt nožogojums, kas apmetni ūdenī aptvēris vismaz no trim pusēm. Dānijā vikingu laikmeta apmetnēs, kas hronoloģiski atbilst Āraišu ezerpils pastāvēšanai, pie šādiem gultnē iedzītiem mietiem stiprināti peldoši baļķi, lai traucētu piebraukšanu. Taču tas varējis būt arī kas žogam līdzīgs virsūdens daļā. "Katrā ziņā tā nav bijusi vienlaidu palisāde," spriež vēsturnieks.

Labāk izprast šo konstrukciju ir pētniecības darbs nākotnei. 

Nākotnes darba lauks tāpat ir zemūdens kultūrslānis pie ezerpils ziemeļu krasta. Senie iemītnieki visu lieko metuši ūdenī minētajā virzienā 

un tur atrastas keramikas lauskas: "Tā ir perspektīva josla, kur nākotnē varētu ko atklāt un pētīt." Meinerts stāsta, ka ezerā atrasti arī citi priekšmeti, taču tie ir jauni, lielākoties saistīti ar padomju periodu, ezermītnes izrakumu un atjaunošanas laiku. Piemēram, droši vien 20. gadsimta beigu arheologu reiz lietota sapieru lāpstiņa: "Laikam kāds sadusmojies racējs to iemetis ezerā. Uz tās kāta ir arī kādi iegrebumi. Jāpaskatās, varbūt pat iniciāļi."