Āraišu ezerā pie Āraišu ezerpils jūnija nogalē veikti zemūdens arheoloģiskās apzināšanas darbi, pārbaudot ziņas, ka ezerpili senatnē, iespējams, apjozusi aizsargkonstrukcija pāļu rindu veidā, kā arī gūstot plašāku priekšstatu par ezera gultni. Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka arheologs Jānis Meinerts stāsta, ka gūta informācija tālākai pētniecisko darbu plānošanai nākamvasar. 

Mūsdienu tūristiem apskatāmajā Āraišu ezerpilī Cēsu novada Drabešu pagastā, kā zināms, ir veikta rekonstrukcija pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā ievērojamā latviešu arheologa Jāņa Apala (1930–2011) vadībā. Apala kungs 60. gados šo cilvēku mītni kā arheoloģisku sensāciju saliņā iepretī Āraišu baznīcai atrada, organizēja tās izpēti un pēc tam arī daļēju atjaunošanu.

Līdz šim pēdējo zemūdens apsekošanu Āraišu ezerā 1994. gada vasarā veica zemūdens arheoloģijas entuziasts un nirējs Voldemārs Rains. Atskaite par to gan bijusi ļoti īsa. Zināms, ka toreiz ap 10 metru no ezerpils sākotnējās saliņas zem dūņu slāņa konstatēja koka pāļu paliekas, bet ezerā viduslaiku pils krasta tuvumā – divu cilvēku skeletus. Taču tas arī ir viss. Jāpiebilst, ka, 1981. gadā veidojot rekonstrukciju, tagad apskatāmās ēkas celtas ne tieši senā ciema vietā, bet ar aptuveni desmit metru nobīdi uz krasta pusi. Jānis Apals izpētīja aptuveni 2/3 ezerpils teritorijas, trešdaļu atstājot nepētītu nākamajām paaudzēm.