Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā un mazinātu atkarību no importētā kurināmā, Rīgas domē izstrādāti jauni noteikumi par apkures veidiem dažādās apkaimēs.

Patlaban Rīgā spēkā ir 2019. gadā pieņemtie apkures iekārtas regulējošie noteikumi, kuri ir nepietiekami detalizēti, piemēram, nepieļauj izņēmumus saistībā ar dekoratīvu kamīnu ierīkošanu, nedod iespējas samazināt piesārņojumu ar filtru un citu tehnoloģiju palīdzību, kā arī mazināt energoatkarību. "Šobrīd spēkā esošie noteikumi nav elastīgi un visnotaļ strikti, ir dažādi ierobežojumi, kas noteikti nevērtējot ēkas pēc būtības, tādēļ pašlaik noteikumi tiek pārskatīti. Tas tiek darīts arī tāpēc, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prasa iekļaut konkrētus nosacījumus, kas ļautu vēl vairāk mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā, veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī pieslēgšanos pie centralizētās apkures sistēmas," skaidro Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktors Jānis Ikaunieks, norādot, ka decentralizētā siltumapgāde Rīgā ir būtisks piesārņojuma avots cietajām daļiņām, slāpekļa oksīdiem un ogļskābās gāzes emisijām. Jaunie noteikumi paredz samazināt gaisa piesārņojumu, kur tas pārsniedz normas, kā arī samazināt CO2 emisijas, nosakot ierobežojumus gāzes un biokurināmā izmantošanā un veicinot pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotu izmantošanu.

Apkures katlu nomaiņu sola neforsēt

Jautāts par konkrētiem ierobežojumiem, ar kuriem rīdziniekiem būs jārēķinās nākotnē, J. Ikaunieks teic, ka līdzīgi kā šobrīd pašvaldības neizdos atļaujas akmeņogļu, kā arī kūdras un dīzeļdegvielas izmantošanai.