"Krišjānis Kariņš: Ja es būtu domājis par algu, es jums garantēju, es nekad nebūtu gājis par valdības vadītāju!

Žurnālists: Cik liela ir premjera alga? Lai mēs zinām...

Kariņš: Kaut kur seši vai septiņi tūkstoši eiro mēnesī. Bet Eiropas Parlamenta deputāti pelna vairāk…"

(Fragments no Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā")

Cilvēkiem Latvijā ir grūti atrast iedvesmu, lai balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ko vislabāk apliecina statistika – līdzdalība tajās parasti ir krietni zemāka nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. 

Iepriekšējās EP vēlēšanās 2019. gadā uz iecirkņiem devās 33,53% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. Tas pat bija nedaudz vairāk kā 2014. gadā, kad aizgāja tikai 30,24%. 

Pat pašās pirmajās EP vēlēšanās, kurās mums bija iespēja piedalīties uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, tātad tas bija kas jauns un it kā interesants, līdzdalība nebija nekāda dižā – 41,34%. Vienīgais izņēmums ir 2009. gadā, kad piedalījās 53,69% no balsstiesīgajiem, taču tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – EP vēlēšanas toreiz notika vienā laikā ar pašvaldību vēlēšanām. Ja jau esi atnācis, tad, protams, aizpildīsi arī to otru biļetenu.