No paaudzes uz paaudzi ir nostiprinājies iedalījums tajos, kuriem pieder vara valstī, un tā saucamajos reņģēdājos

Ukrainā un ne tikai tur "vistuvākajā laikā" ir no visbiežāk dzirdamiem mierinājumiem, kad runa ir par politiku, ekonomiku un visu līmeņu attiecībām, arī par kara beigām. Gan globāli, gan uz vietām skan tikai vispārīgi saukļi, nekā konkrēta, nekādu termiņu, skaitļu, uzvārdu un saskaņotu projektu. Piemēram, neskatoties uz sausumu, Latvija joprojām ir apbrīnojami zaļa un dažviet ļoti sakopta, bet ir kāda uzkrītoša disonanse – lauku apvidos aizvien mazāk redzami cilvēki un uz ceļiem izsīkst automašīnu urdziņas. 

Cik ilgi Latvija stāvēs tukša? Pasaule vai plīst no pārapdzīvotības. Kādi ir valdības plāni, un kāds ir pieļaujamais tā saucamais atšķaidījums? Vai arī viss jau ir nolemts, tikai tiek noklusēts? Politiķi, protams, provinci apmeklē, lai apskatītu savus medību laukus, zivju audzētavas un piederošās ražotnes. Pa šiem gadiem sabiedrībā jau no paaudzes uz paaudzi ir nostiprinājies iedalījums tajos, kuriem pieder vara valstī, un tā saucamajos reņģēdājos, kuri joprojām iepērkas vienīgi cenu atlaižu dienās.