2.8 °C
Vadot nodarbības un mistērijas, es piepeši atklāju, ka ir brīži, kad manī dziļu nepatiku izraisa komentāri par to, kāda raganiņa vai ragana kāda dalībniece ir. Šī atskārsme mani izbrīnīja, ņemot vērā izpratni par to, cik smagu nospiedumu mūsu apziņā atstājušas kristīgās dogmas un aizspriedumi. Vēl vairāk – liela daļa mana darba veltīta mežonīgās, brīvās sievietes iedabas augšāmcelšanā. No kurienes mana uzrauktā uzacs un īpašs vērīgums, kad dzirdu kādu sevi nosaucam par raganiņu un lepojamies ar to?
Kā allaž – ja vien jūtu, ka kaut kur mana uzmanība aizķeras un ieklemmējas, tas kalpo kā dzīvs un skaļš aicinājums iet un izpētīt. Vai es pati esmu neredzoša? Vai man skauž? Vai tur ir paslēptas kādas sāpes? Augstprātība? Nosodījums?
Šoreiz, atverot šo savu sajūtu maišeli ar nosaukumu esmu raganiņa, no tā gāztin izgāzās vesels lērums pārdomu.
Ragana – no vārda redzēt, redzošā. Mūsu folklorā ragana ir kaut kas pa vidu starp htonisku sieviešu kārtas garu un sievieti skauģi, kurai piemīt vai kura apguvusi spējas iegūt sev otra labumu (Janīna Kursīte, Dainu kodekss).
Kristīgās baznīcas ietekmē raganas spējas dziedināt, nest auglību, vairot labumu teju izskaustas un netiek daudzinātas. Aizvien nepelnīti netiek atzīts redzošo sieviešu viedums. No šī aspekta katra sieviete, kura nebīstas atzīt sevī šo mežonīgo, dziļāko spēku, ir drosmīga. Būtu jauki, ja mēs pie šīs drosmes un atzīšanas varētu palikt.
Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst arī otru pusi – spēju kaitēt un skaust. Tā vien šķiet, ka, mūsdienās, atzīstot raganu un ragaņu gaišo un dziedinošo spēku, iestājoties pret vajāšanu, dedzināšanu, mēs bez piesardzības un uzmanības bērnišķīgi naivi atkal ignorējam otru pusi. Gāzelējamies no viena grāvja otrā.
Būt raganiņai ir atbildība!
Piekļūstot neredzamajai pasaulei, mums ir vienlīdz liela iespēja gan nest dziedinājumu un labumu, gan tīkot un apdraudēt otra labumu, darīt otram pāri, vēlēt ļaunu. Spēks iet roku rokā ar varu – varēšanu ietekmēt. Ja par mūsu spēju atklāt sevī savienību ar spēku, būšanu vienotībā ar dabu, ar dieviem man nav šaubu, tad par atbildību un saprātu, ar kādu šo spēku liekam lietā, man gan ir visai liela neticība. Ragana ir varas pozīcija. Varas meistarība ir būt kalpošanā dzīvībai un visu lietu harmonijai – tāda būtu man tīkamākā versija.
Ragana nenozīmē tikai redzēt un ar redzēto draiskoties. Tas nozīmē prast ar redzēto viedi rīkoties. Man personīgi ļoti svarīgi ir, lai katrs redzošoģildes pārstāvis rīkojas, balstoties striktā vērtību kodeksā.
Jāpiebilst, ka visu lietu kārtība un harmonija nozīmē arī liekā nojaukšanu, brucināšanu un izkratīšanu, tātad redzošo uzdevums nav būt tikai pūkainiem un maigiem. Tomēr klaja manipulācija, pašlabuma gūšana, skaušana un riebšana neatbilst manām vērtībām, un katru, kurš sevi dēvē par raganiņu, es aicinātu apzināties, ka katram šķietami naivajam raganošanas aktam piemīt tā dēvētais tauriņa efekts. Viena lieta ietekmē otru nebeidzamā notikumu ķēdē. Savu vērtību nezināšana un neapzināta rīcība savukārt ļauj spēcīgākiem skauģiem un buriem mazos redzošos draiskuļus izmantot savā labā, iesaistīt savās armijās. Daži naivi spēlējas, citi nemaz ne tik naivi vāc labumu.
Man ir gluži vienalga, vai tā ir laicīgā vara vai redzošā vara. Laba pārvaldība ir laba pārvaldība. Caurspīdīgums, vērtības, stāja arī neredzamajā laukā ir attīstības jautājums. Manuprāt, mēs esam izauguši līdz laikam, kad braši varam runāt par redzamo un neredzamo, labumu vairojošo un kaitniecisko. Mums nav jāslapstās pa kaktiem un jārīkojas neapdomīgi un neredzot kopējo bildi.
Šā iemesla dēļ katrai būtnei, kura sevi dēvē par raganiņu, es taujāju – vai tu tiešām saproti, ko tas nozīmē? Vai tu šajā laukā uzņemies atbildību? Vai tu saproti, kā katra sīkā darbība ietekmē kopējo lauku?
Šie jautājumi, manuprāt, ir jau nākamā līmeņa jautājumi. Iepriekš tos uzdeva, lai aizvērtu redzošajām sievām un vīriem mutes, lai iedzītu vainas sajūtu, grēcīgumu un atturētu no piedalīšanās varas pozīcijās. Šobrīd šie jautājumi ir jāuzdod, jo pirmais līmenis jau ir izsmelts. Tos taujā, lai veicinātu atbildību, godīgumu, stāju un profesijas vai vienkārši dzīves cēlumu, kurā sīkai pašlabuma gūšanai, kaitējot citiem, vairs nav vietas. Mēs to vairs nevaram atļauties, ja vēlamies, lai šī pasaule pieceļas no tās aplamās bedres, kurā ir ievēlusies.
Lai labi lidojas, raganiņas!
