Rūnas ir grafiskā maģija, kuras izcelsme meklējama vairākās tautu kultūrās – skandināvu, ģermāņu, slāvu, anglosakšu un citās. Arī latvju rakstos ir saskatāma līdzība ar rūnām, piemēram, veiksmes un laimes simbolā Laimas slotiņā var ieraudzīt trīskārtēju Kano jeb Kenaz rūnu, kam ir iekšējās gaismas un enerģijas nozīme un kas veicina iecerētā īstenošanu. Šo pašu Kenaz zīmi var pamanīt arī baltu Dieva zīmē, tikai pagrieztu par deviņdesmit grādiem. Ir pietiekami daudz pierādījumu, ka mūsu senči ir mācējuši apieties ar rūnām. 

Rūnu būtība

Rūnas atšķirībā no gana mūsdienīgajām zvaigznēm un mūžam jaunā Taro ir ļoti senas un jaudīgas enerģijas kanāli: sastopoties ar tām, mēs savā ziņā nonākam tādā kā Juras laikmeta parkā, kuru apdzīvo seni, ļoti spēcīgi, dresūrai nepakļāvīgi dzīvnieki. Ar rūnām viss ir pa īstam: nekādu joku un koķetēšanas – ja reiz uzrunāji un saņēmi atbildi, tad rēķinies ar to, ja radīji talismanu – sadzīvo ar rezultātu!

Rūnologi par rūnām sauc enerģijas jeb spēka plūsmas, kas nāk no apkārtējās pasaules un izpaužas konkrētās zīmēs. Uzzīmējot, izgrebjot un citādi aktivizējot rūnas, atbrīvojas tajās ietvertais spēks un enerģija atgriežas atpakaļ pasaulē, bet jau mērķētā veidā – kāda konkrēta rezultāta sasniegšanai, lai veiktu reālas izmaiņas materiālajā vidē. “Ne vienmēr cilvēkam pietiek personīgās enerģijas, lai atrisinātu kādu uzdevumu. Te var nākt palīgā rūnas, kas ir viens no veidiem, kā aktivizēt nepieciešamās enerģijas,” skaidro rūnu pētniece un pasniedzēja Agnese Gloda.