20. decembrī vēsturē un senās avīzēs. Pirmssvētku Rīgā

1924. gada 20. decembrī. Pirms 100 gadiem "Jaunākās Ziņas" vēstīja par pirmssvētku laika pazīmēm Rīgā: "Pilnas rokas darba sevišķi dzimtsarakstu nodaļām.

Rīgā šīs nodaļas darbiniekiem pēdējās dienās bija jāstrādā ar virsstundām un tomēr visus reģistrēšanās darbus nācās grūti veikt. Galvenā kārtā tas sakāms par preciniekiem. Patlaban gan jau atslābums, jo visi tie, kas gribēja laulāties Ziemassvētkos, jau reģistrēti. Bet pagājušo un aizviņu nedēļu ik dienu dzimtsarakstu pārāk šaurās un nepiemērotās, var teikt, galvaspilsētas necienīgās telpās bija tāds brūtgānu un brūšu sastrēgums, kāds nebija piedzīvots visā Latvijas pastāvēšanas laikā. Reģistrējās ap 50 pāru dienā, bet aizviņā sestdienā ar 58 pāriem bija rekorddiena mūsu derības slēdzējiem Rīgā. Starp uzsauktiem ir vairāki sabiedriski darbinieki, Saeimas deputāti un pazīstami tiesneši. Svētku sestdienā dzimtsarakstu nodaļā pieteikti vairāki desmiti laulību. Drudžaina darbība vērojama arī veikalos. Jau pagājušajā nedēļā viens otrs tirgotājs bija sagatavojis savu veikalu logus reklāmai. Stipri ar reklāmlogu izrotāšanu nodarbojās pēdējās dienās. Vēl vairāk nekā dzimtsarakstu darbiniekiem rokas aizņemtas skroderiem, šuvējām un kurpniekiem. 

Pēc kāda lietpratēja aprēķina, rīdzinieki un rīdzinieces uz svētkiem iegādājas caurmērā 50 tūkstošus dažādu garderobes piederumu, 35 tūkstošus apavu un ap 150 tūkstošus dažādu "štātes" piederumu. 

Skolās šī pēdējā nedēļa paiet sekmju apsvēršanā un liecību rakstīšanā. Daža jauna sirds ar drebēšanu gaida to brīdi, kad ar cipariem paziņos semestrī iegūtās sekmes un nesekmes. Universitāte darbu jau agrāk pārtrauca. Laikam sakarā ar to "mūzas dēli" studenti pēdējās dienās diezgan bezbēdīgi līksmoja. Korporeļi zinātniskā darba cēliena beigas nesen atzīmēja ar to, ka bija noīrējuši Rīgas ormaņus, ar kuriem sarīkoja garas polonēzes galvenās ielās." Nākamā diena, 21. decembris, bija pirmskara Rīgai tradicionālā tā sauktā zelta svētdiena, kad strādāja visi veikali un ļaudis pēdējā brīdī steidza pirkt Ziemassvētku dāvanas. Saldumu fabrikas, piemēram, "Vilhelms Ķuze", šajā laikā strādāja divās maiņās, iesaistot visus savus darbiniekus pasūtījumu izpildīšanā.

Latvis, 1924. gada 20. decembrī

Kokaīns algas vietā. L. Ķēniņa ielā 6 atrodošās "Karlsbades" kafejnīcas trio vadītājs Gidenovskis vairākas reizes piedāvājis savai līdzspēlētājai pianistei M. Bērziņai kokaīnu. G. veltīgi mēģinājis pierunāt B., lai tā iešņaucot, jo kokaīns atspirdzinot. Uz G. vairākkārtīgu uzbāšanos B. beidzot paņēmusi vienu porciju, ko nometusi turpat zemē. Vakarā pēc pabeigta darba honorāru izmaksājot, Gidenovskis Bērziņai par kokaīnu norēķinājis 100 rubļu. Par G. bezkaunību Bērziņa nolēmusi viņu pieķert un nodot policijai. Aizvakar viņa atkal dabūjusi no G. vienu pulverīti, ko kopā ar "sīktirgotāju" nodevusi policijai. Gidenovskis kokaīna pirkšanas vietu policijai neizdod.