18. decembris vēsturē un senās avīzēs. Neparastā karaliene

1644. gada 18. decembrī. Pirms 380 gadiem, nākamajā dienā pēc savas 18 gadu pilngadības iestāšanās, par Zviedrijas un tātad arī zviedru Vidzemes valdnieci kļuva Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa (1594–1632) meita Kristīne (1626–1689).

Viņas grandiozā kronēšanas ceremonija gan notika tikai 1650. gadā. Karaliene Kristīne savas dzīves laikā un tāpat nākamajās paaudzēs tikusi uzskatīta par ļoti neparastu, pretrunīgu un intriģējošu personību, ap kuru klīda daudz baumu, minējumu un nostāstu, kas iedvesmojuši ne mazums kinofilmu un romānu autoru. Tā pamatā bija Zviedrijas karalienes kategoriskā atteikšanās precēties, zemā balss, vīrišķīgā uzvedība un gaita, kā arī paradums brīžiem tērpties vīriešu drēbēs un staigāt vīriešu apavos, kas attiecīgi izsaucis teorijas par viņas seksuālo orientāciju, biseksualitāti vai kādām anatomiskām īpatnībām. 

Pēc laikabiedru liecībām, viņa, piemēram, pratusi būt atbaidoši vulgāra un lamāties "kā pēdējais zaldāts". 

Tajā pašā laikā Kristīne kā karaliene saukta par "Ziemeļu Atēnu", jo varēja būt ļoti inteliģenta, pārzināja septiņas svešvalodas, dievināja dažādas mākslas, interesējās par filozofiju un zinātni, nodarbojās ar mecenātismu, atbalstot Upsalas Universitāti. Pirms viņas zviedru karaļpilis Stokholmā un citur interjeros bija vienkāršas un askētiskas, bet Kristīne tās piepildīja ar Eiropā iegādātām gleznām, skulptūrām, grāmatām, gobelēniem. Viņa aicināja uzstāties galmā franču baletdejotājus un itāliešu mūziķus. Metodes, kā tikt pie mākslas vērtībām, karalieni ne vienmēr interesēja. Kad 1648. gadā, Trīsdesmit gadu kara noslēgumā, Zviedrijas armija ieņēma Prāgu, Kristīne kā laupījumu no vācu Svētās Romas impērijas valdnieka Rūdolfa II kolekcijas aizveda vairāk nekā 760 gleznas, 270 statujas, 30 tūkstošus vērtīgu monētu, 300 zinātnisku instrumentu, 600 kristāla priekšmetu. Lai stāsts būtu krāsaināks, 1654. gadā protestantiskās valsts karaliene paziņoja, ka pāriet katolicismā, atteicās no troņa un mūža nogali pavadīja Romā. Tas gan nenozīmē, ka viņai nepiemita varas ambīcijas: jau nolikusi karalienes pilnvaras, dzīvojot svešumā, viņa pretendēja uz Neapoles karalistes troni, bija gatava atkal pārņemt Zviedrijas valdnieces pienākumus un sēsties arī Polijas tronī. 

Kas attiecas uz viņas seksualitāti, tad mūsdienās dominē uzskats, ka karaliene Kristīne šajā ziņā bijusi normāla sieviete, kuras uzvedību ietekmēja jaunībā piedzīvotā audzināšana. 

Viņa tika audzināta kā zēns – kroņprincis, bet tas nozīmēja apmācību paukošanā, jāšanā un arī dalību lāču medībās.

Latvijas Sargs, 1924. gada 18. decembrī

Amerika par Latviju. Savā izplatītā žurnālā "The National Geografic Magasine" ievietojuši plašu rakstu zem nosaukuma "Latvija, kā latvju zeme". Rakstā atzīts, ka Latvija ir viena no tām Baltijas republikām, kura strādā ar panākumiem savas valsts stabilitātes nostiprināšanā. Sevišķi tiek izcelta sievietes darba nozīme, kura strādājot vairāk kā vīrieši. Ievietots daudz fotogrāfisku uzņēmumu reprodukciju – gan paša autora, gan vietējo fotogrāfu.