1924. gada 8. aprīlī. Pirms 100 gadiem Abrenes apriņķa Domopoles, tagad Bērzpils, pagasta Slavītu sādžā zemnieka ģimenē piedzima Nacionālās pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja, Pētera Supes "Cinīša" nacionālo partizānu vienības sakarniece, dzejniece un teicēja Broņislava Martuževa, tautā iemīļotās un Eduarda Rozenštrauha dziedātās "Kādēļ skumjas tavās acīs šovakar, mans draugs" melodijas un vārdu autore.
Laikabiedri apbrīnoja draugu par Broņu sauktās Martuževas optimismu un dzīvesprieku par spīti skarbajam mūža gājumam. Citos apstākļos viņa droši vien jau agrā jaunībā būtu kļuvusi par atzītu dzejnieci, taču padomju okupācijas periodā, ņemot vērā autores stingro nacionālo pārliecību un pārdzīvotās represijas, publicēšanās nebija iespējama. Par Martuževu kā dzejnieci varēja sākt atklāti runāt tikai pēc valstiskuma atjaunošanas procesa sākuma. Līdz tam viņa savas dzejas publicēja zem sveša vārda. "Dzejoļi. Vai teikt vēl vārdu arī par tiem – par šo garīgās elpošanas veidu, bez kura laikam gan nebūtu izdzīvots. Rakstīt sāku agrā jaunībā. Visintensīvāk ar to nodarbojos pagrīdes gados un Taišetas trases lāģeros.
Tā publicēšanas afēra, kad 1981.–1987. gadā divas grāmatas izdevu ar savas radinieces Evas Mārtužas vārdu, sagādāja manai partnerei ar jau iegūtu literāru vārdu tik daudz nepelnītu nepatikšanu.
Vajadzēja pagaidīt – tikai nieka astoņus gadus. (..) Dzejoļi lauzās uz augšu un rāvās ārup, nerūpējoties par pareizu vai nepareizu ceļu, tiem vajadzēja tikt pie lasītāja, palīdzēt veidot jaunu domāšanu, tuvināt jaunu laiku," viņa vēlāk rakstīja. Pirmo reizi Martuževas dzejoļi ar pašas autores vārdu atklātībā parādījās tikai 1990. gadā žurnālā "Karogs". Kopumā Triju Zvaigžņu ordeņa (1995) kavalierei Martuževai tika izdoti deviņi dzejoļu krājumi. Pēdējais – "Deg uguntiņa" – iznāca gadu pirms dzejnieces aiziešanas.
Darba Balss, 1924. gada 8. aprīlī
Pret loto klubu kultu. Sakarā ar LU studentu padomes nodomu atvērt Rīgā loto klubu studentu biedrības "Zemgalija" un "Spars" iesniegušas studentu padomei šādu protestu: Studentu padome ir nolēmusi atvērt Rīgā loto klubu. Loto klubi – viens no ļaunākiem azarda spēles veidiem ir dibināti uz tautas garīgā sabrukuma, slimīgas izpriecas un posta pamatiem. Studējošās jaunatnes svēts pienākums būtu ieņemt noraidošu stāvokli pret pieņemošos loto epidēmiju, kura samaitā jaunatnes tīro dvēseli un apdraud tautas plašāko aprindu sabiedrisko ētiku. Ja tagad studentu padome savu materiālo prestižu ir nodomājusi celt ar šim laikmetam necienīgiem paņēmieniem, tad tas var nozīmēt vienīgi viņas pašas morāliskās atbildības trūkumu garīgi augstākas kultūras priekšā. Mēs, apakšā parakstījušās studentu organizācijas, noteikti protestējam pret augšā minēto studentu padomes lēmumu un prasām šī lēmuma nekavējošu atcelšanu. Stud. biedrība "Zemgalija", stud. biedrība "Klints", stud. biedrība "Spars".