1933. gada 7. jūlijā. Pirms 90 gadiem avīzes ziņoja, ka iepriekšējā dienā Saeima plenārsēdē īsi pirms došanās vasaras atvaļinājumā papildinājusi Latvijas pilsētu skaitu un piešķīrusi pilsētas tiesības Daugavpils apriņķa Aiviekstes pagasta "bieži apdzīvotai vietai" Gostiņiem. Gostiņi nu bija 60. un ilgu laiku arī palika kā jaunākā Latvijas pilsēta.

Reklāma

Tās ekonomisko pamatu veidoja daudzās tirgotavas un darbnīciņas, ādu apstrāde, Daugavas plostu ceļš, kā arī tuvējā dzelzceļa līnija. No miesta par pilsētu tā pārtapa pēc iedzīvotāju lūguma. Iesniegumu Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamentam bija parakstījuši ap 700 gostiņiešu, kuru ieskatā atrašanās Aiviekstes pagasta sastāvā bremzēja miesta attīstību. Likumu par Gostiņu pilsētas dibināšanu ar robežu aprakstu "Valdības Vēstnesī" publicēja 14. jūlijā, un divas nedēļas vēlāk tas stājās spēkā. Daļā Latvijas iedzīvotāju jautājums par Gostiņu patstāvību gan bija ļoti nepopulārs, kam par iemeslu izrādījās kā pilsētiņas nabadzība, tā iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Tolaik nereti uzsvēra, ka no 1200 gostiņiešiem 800 ir ebreji. Tāda situācija bija izveidojusies vēsturisku apstākļu dēļ – cariskās Krievijas laikā šī 19. gadsimtā izaugusī apdzīvotā vieta, ko pazina arī kā Glazmanku, Trentelberģi un vēl citos, kopskaitā septiņos oficiālos un neoficiālos vārdos, atradās Vitebskas guberņā. Impērijas laikos tas bija tālākais uz rietumiem izvirzītais tā sauktās nometinājuma joslas punkts, kur saskaņā ar specifiskiem noteikumiem ebrejiem atļāva apmesties uz dzīvi, tirgoties un iegūt īpašumus. Jau dažus mēnešus pēc pilsētas tiesību piešķiršanas vairāk nekā desmit tuvākās jaunsaimniecības, kas sākotnēji bija "piegrieztas" pilsētiņai, pieprasīja atdalīšanu un pievienošanu Aiviekstes pagastam. Tāpat 1933. gada beigās Saeimā sākās runas, vai Gostiņiem, kas bija pazīstami arī ar savu ļaužu tradicionāli kreiso noskaņojumu, dotais statuss nebūtu atceļams. Liktenis Gostiņiem nebija labvēlīgs. Ebreju iedzīvotājus nacistu okupācijas laikā iznīcināja holokaustā, pilsētiņa kārtējo reizi cieta karā un 1957. gada sākumā tika nolemts to atkal pievienot Pļaviņām.

Kurzemes Vēstnesis, 1923. gada 7. jūlijā

Rīgas latviešu uzņēmība. Rīgā nodibinājusies komandītsabiedrība ceļojošā cirka uzturēšanai, kādi jau pastāv Igaunijā un Lietavā. Sabiedrībā ietilpst grupa latvju naudinieku, kā arī cirka un varietē artisti. Domā jau rudens sākumā atvērt Rīgā jaunu cirku ar 1600 vietām. Sabiedrības aģenti jau izbraukuši uz ārzemēm iepirkties siltzemju kustoņus, no kuriem daži jau atvesti Rīgā. Blakus dzīvnieku rādīšanai domāts sniegt parastos cirka uzvedumus un varietē programmu vienīgi latvju izpildījumā. Tādi ceļojošie cirki jau pastāv Igaunijā un Lietavā. Kāda cita latviešu uzņēmēju grupa būvējot Rīgā jaunu kino teātri, kas būšot vislielākais teātrs Rīgā. Bez tam vēl Rīgā uzsāk darbību Ed. Neibuta tirdzniecības aģentūra, kura nodarbosies galvenām kārtām ar ārzemju kino filmu izīrēšanu un vietējo filmu uzņemšanu un vietējo filmu izplatīšanu iekšzemē un ārzemēs. Šis būs pirmais latviešu filmu kantoris Rīgā.