18.4 °C
1883. gada 3. jūlijā. Pirms 140 gadiem toreizējās Austroungārijas pilsētā Prāgā ebreju tirgotāja ģimenē piedzima viens no ievērojamākajiem un literatūrzinātnieku aprindās visvairāk apspriestajiem 20. gadsimta rakstniekiem modernistiem Francis Kafka.
Viņa vārdu ierasti min līdzās tādiem autoriem un laikabiedriem kā Marsels Prusts un Džeimss Džoiss. Kafkas darbos reālais tradicionāli savijas ar sirreālo, absurdo un ierasti sākts vēstījums drīz var izvērsties lasītājam galīgi negaidīti. Viņa stāsti un trīs nepabeigtie romāni – "Amerika", "Process", "Pils" – atgādina murgainus sapņus, kur nemaz netiek skaidrots, kādēļ notiek tā vai citādi, jo centrā ir sajūtas, līdzības. Stāsta "Pārvērtība" jeb "Metamorfoze" varonis pamostas un atklāj, ka pārvērties par lielu vaboli, bet beigās izrādās, ka ģimene par to nemaz tik ļoti neskumst un vienkārši iemācās izlikties, ka viņa nemaz nav. Viņa darbu varoņi nereti ir "mazie cilvēki", kas pretojas visvarenajai varas un birokrātijas mašīnai, tiek par kaut ko, jādomā, nepatiesi apsūdzēti un reizē ir bezspēcīgi tās priekšā. Kafkam nav tēlu, kurus varētu saukt par pozitīviem, toties ir pārpārēm atsvešinātības, baiļu, vainas sajūtas, bezjēdzības. Uzskata, ka savu ieguldījumu tajā visā devis gan rakstnieka despotiskais tēvs, gan arī Kafkas sliktā veselība – mūža laikā viņš cieta no veselas slimību buķetes un nomira no balsenes tuberkulozes. Rakstniecība bija tikai Kafkas aizraušanās, jo maizi viņš pelnīja kā jurists apdrošināšanas lietās. Kafkas dzīves laikā tika izdoti tikai daži viņa stāstu krājumi, bet nepabeigtos romānus, kas vēlāk guva pasaules slavu, viņš savam draugam, arī rakstniekam, Maksam Brodam bija lūdzis iznīcināt, kad autors būs miris. Par laimi, Brods drauga novēlējumu neizpildīja.
Latvijas Sargs, 1923. gada 3. jūlijā
Valgunte. 4 stundu darba laiks ganiem. Vietējo Dumpju māju saimnieks Liepa nesen bija nolīdzis kādu 14 gadus vecu zēnu Jelgavā govīm par ganu. Vēlāk, kad ganam par pusdienas brīvlaiku un novakarēs kā parasti lika ravēt dārzus vai apgādāt lopiem barību, zēns paskaidroja, ka viņu drīkstot nodarbināt tikai 4 stundas dienā, kādēļ no katra visniecīgākā darba atteicās un beidzot pat aizlaidās atpakaļ uz Jelgavu, atstājot lopus vienus ganībās. Tagad minētais saimnieks nolīga citu ganu, kurš jau pirmajā dienā konstatēja, ka viņš esot piekrāpts, jo pie līgšanas viņam stāstīts, ka būšot tikai 5 govis, bet tagad izrādoties, ka esot 6 govis un 2 teļi, kā arī vairāk jēru. Tā kā uz šādu līgumu viņš neesot sagatavojies, tad arī neiešot ganos. Aiz šādas pašas ganu sērgas arī pārējiem lauciniekiem, kuriem nav pašiem savu bērnu, kas ganos iet, jāatsakās no lopu ganos laišanas, ierīkojot tiem kurnebūt upmalē vai krūmājos aplokus.
