1923. gada 2. oktobrī. Pirms 100 gadiem Latvijas Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Pirmā pasaules kara laikā izdotās Rīgas, Jelgavas un Liepājas pilsētu naudas izņemšanu no apgrozības. Kā gala termiņu šo savdabīgo banknošu derīgumam sākumā noteica 1924. gada 1. februāri, tad aprīli, un visbeidzot Saeima termiņu pagarināja līdz 1925. gada 1. janvārim, turklāt Jelgavas naudu pret latiem varēja apmainīt līdz 1931. gada 1. aprīlim.

Reklāma

Brīdī, kad valdība pieņēma noteikumus, apgrozībā bija pilsētu nauda vēl aptuveni 10 miljonu Latvijas rubļu vērtībā. Apmaiņas procedūru pret spēkā esošu naudu klājās nodrošināt pilsētām, kas savus maksāšanas līdzekļus savulaik bija izdevušas. Savāktās pilsētu banknotes bija jāiznīcina. Noteikumi tika pieņemti laikā, kad Latvijas valsts nopietni ķērās klāt naudas sistēmas sakārtošanai, pārejot no Latvijas rubļa uz latu. Tajā pašā Ministru kabineta sēdē nolēma arī kalt sudraba vienlata monētas un rubļu vietā izlaist 1, 2, 5, 10 un 20 latu banknotes.

Pilsētu nauda Latvijas teritorijā parādījās Pirmā pasaules kara laikā, sākot ar 1915. gadu ķeizariskās Vācijas karaspēka okupētajās pilsētās. 

To drukāja, gan lai segtu vācu uzliktās kontribūcijas, gan arī algām un ikdienas norēķiniem brīdī, kad Krievijas impērijas naudu no aprites izņēma vai tās, īpaši monētu, sāka trūkt, bet okupācijas vara savējās kases zīmes, tā sauktās ostmarkas, vēl nebija sarūpējusi. Jau pēc valsts nodibināšanas pilsētu naudu ar Latvijas valdības ziņu pielīdzināja valsts naudai, kaut parasti tās bija apritē tikai ierobežotā teritorijā. Piemēram, Liepājas pilsētas parādu zīmes bija apgrozībā vēl Grobiņas un Aizputes apriņķī. Rīgas naudu jeb parādzīmes, kas bija derīgas pašā pilsētā un Rīgas apriņķī, izdeva jau ar Tautas padomes lēmumu 1919. gada augustā. Naudu 1915. gadā izdeva arī Ventspils, taču to no apgrozības izņēma jau 1919. gadā. Numismāti apgalvo, ka sava nauda bijusi arī Rēzeknei. Diemžēl par to tikpat kā nekas nav zināms.

Latvijas Sargs, 1923. gada 2. oktobrī

Aviācijas svētki pilsētas Spilves laukumā svētdien bija pulcējuši ļoti daudz publikas. Redzams, ka publikas interese par mūsu drošsirdīgo lidotāju panākumiem strauji augusi. Ieradušies bija kā goda viesi ārzemes militārie priekšstāvji un redzamākie sabiedriskie darbinieki. Pulksten 2 dienā ieradās kara ministrs Ducens, kurš, pieņēmis ziņojumu no aviācijas diviziona komandiera pulkveža Baško, apstaigāja lidotāju un lidmašīnu rindas kopā ar goda viesiem. Drīz pēc tam pacēlās gaisā parādes lidojumā 6 mašīnas, atklādamas svētku programmu. 

Pēdējā tika demonstrēti grupu un kaujas lidojumu paņēmieni un augstākā pilotāža ar pārdrošiem trikiem, kuri radīja izbrīnīšanos un lielu sajūsmu publikā. 

Pēc programmas iesākās pasažieru vizināšana aeroplānos, kura ilga līdz vēlam vakaram. Divos angāros bija ierīkota dejas grīda un bufete, kuros grūti bija atrast brīvu vietu. Tumsai iestājoties, lidotāji demonstrēja nakts lidojumus ar krāšņu uguņošanu augsti gaisā. Gandrīz līdz pusnaktij kavējās publika pie viesmīlīgajiem lidotājiem, kuri savā svētku dienā bija parādījuši tik daudz sekmīga darba panākumu īsā Latvijas aviācijas pastāvēšanas laikā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.