1603. gada 17. augustā. Pirms 420 gadiem Forštenas muižā Zviedrijas dienvidrietumos aristokrātiskā ģimenē piedzima viens no ievērojamākajiem karavadoņiem Zviedrijas vēsturē Lennarts Torstensons (izrunāts arī kā Torštensons). Piecpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pāžu un poļu–zviedru karā pavadīja karali tā Vidzemes karagājienā.

Reklāma

1621. gada rudenī Torstensons piedalījās Rīgas ieņemšanā. Tomēr pasaules militārajā vēsturē viņš palicis pavisam citu iemeslu dēļ. Ja runā, ka karalis Gustavs II Ādolfs 17. gadsimta sākumā modernizēja savu armiju līdz tādam līmenim, ka tā sāka gūt vienu uzvaru pēc otras un kļuva par vienu no spēcīgākajām Eiropā, tad aiz tā ir lieli Torstensona nopelni. Zviedrijas armija asiņainā katoļu un protestantu Trīsdesmit gadu kara (1618–1648) laikā pirmā sāka izmantot vieglo lauka artilēriju kā mobilu, koncentrētu un tādēļ iznīcinošu ugunsspēku pret kājniekiem. Parasti min, ka apvērsumu artilērijas lietošanā veicis Gustavs II Ādolfs, taču praksē reformas ar savām idejām īstenoja karaļa armijas artilērijas pārzinis Torstensons, kuru karalis par kauju nopelniem 1632. gadā iecēla par artilērijas ģenerāli, kas bija tam laikam neparasts vārdu salikums. Iepriekš lielgabalus kauju laukos izmantoja samērā maz un atšķirībā no cietokšņu ieņemšanas kājnieku un kavalērijas cīņās tie nespēlēja lielu lomu. "Dižgabali" bija smagi, grūti pārvietojami un, pozīcijās nolikti, parasti tajās arī palika. 

Torstensona reformētā lauka artilērija turpretī lielā mērā sastāvēja no viegliem, ātri pielādējamiem lielgabaliem, kurus daži vīri bez sarežģījumiem varēja pavērst vajadzīgajā virzienā. 

Viena no slavenākajām kaujām, kurā uzskatāmi parādījās Torstensona pārākums, 1630. gadā notika pie Breteinfeldas. Tur Gustava II Ādolfa zviedru protestantu karaspēks Trīsdesmit gadu kara laikā guva spožu uzvaru pār Katoļu līgas sakšu un bavāriešu armiju. Zviedriem šajā kaujā bija ap 100 lielgabalu, sakšiem 36. Kamēr sakši izšāva vienu artilērijas zalvi, zviedri izšāva piecas, vienu pēc otra likvidējot pretinieka kājnieku uzbrukumus. Torstensons kā artilērijas komandieris palīdzēja gūt uzvaras vēl vairākās kaujās, taču 1633. gadā krita gūstā, no kura viņu pēc gada izpestīja apmaiņas ceļā. Pēc tam viņš savas gaitas turpināja gan atkal jau kā uzvarām vainagots feldmaršals, gan atsevišķu Zviedrijas apgabalu gubernators. 1674. gadā viņa dēls Anders Torstensons tika nozīmēts par Igaunijas un Rēveles ģenerālgubernatoru.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 17. augustā

Lielvārde. Lāčplēša dzimtenē. Svētdien, 12. augustā, iesvētīja Lielvārdes jauno piensaimniecību. Dievkalpošanu kuplināja Nacionālās operas sekstets, kā arī apsveikumi un runas no vietējām organizācijām un nobeidza ar "'Dievs, svētī Latviju!". 

Ap pusnakti pie vecajām teiku drupām parādījās spožā gaismā inscenēts Lāčplēsis, aicinādams tautu uz vienošanos un brālību. Bet tauta atbildēja klusā lūgšanā. 

Lielvārdes un Rembates pagastos ar vairāk kā 200 saimniecībām palicis no kara brūcēm neaizskarts tikai kāds mežsargs sirmgalvis ar savu būdiņu. Citi visi vai nu cietuši, vai galīgi izputināti. Pat varenā Lielvārdes pils ar visām ēkām un labierīcībām galīgi nopostīta. Bet no gruvešu kaudzēm paceļas jaunas ēkas, ierakumi nolīdzinās, kuplo druvas un centīgais lielvārdietis nemaz nebaidās ar saviem lopiņiem dzīvot zem viena jumta. Patīkami apmeklēt šo jauko Lāčplēša dzimtenes dabas vietu un redzēt, kā čaklais zemes rūķis ceļ izpostīto Latviju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.