1923. gada 16. augustā. Pirms 100 gadiem stājās spēkā Saeimas 17. jūlijā pieņemtais un 2. augustā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes parakstītais "Likums par Valsts kontroli", kas jau pastāvošo Valsts kontroli (VK) noformēja par neatkarīgu iestādi, kā to prasīja Satversme.

Reklāma

Likuma pirmie divi panti vēstīja: "Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, kura izdara valsts mantas stāvokļa un apgrozījuma revīziju. Piezīme: Valsts kontroles darbība neattiecas uz Saeimu. Valsts kontroles uzdevums ir raudzīties, ka valsts līdzekļu ievākšana, to izlietošana un vispār rīcība ar valsts mantu būtu likumīga, lietderīga un pareizi izvesta." VK bija iedibināta vēl Tautas padomes laikos 1919. gadā, taču sākumos to organizēja saskaņā ar Krievijas impērijas likumiem, pakļautu valdībai. Valsts kontrolieris tad bija valdības loceklis vai pat kāds no ministriem, taču pēc likumu pieņemšanas tā bija no Ministru kabineta neatkarīga persona. Tieši neatkarības jautājums bija principiālākais, un pie tā vēlāk turējās arī VK kadru politikas ziņā. 

Institūcijā bija nedaudz vairāk kā 200 ierēdņu, un tie nedrīkstēja ieņemt amatus nekur citur. 

Likums noteica, ka valsts kontrolieri uz trim gadiem ievēl Saeima, kamēr VK padomi četru locekļu sastāvā un revīzijas departamentu kolēģiju pēc valsts kontroliera priekšlikuma apstiprina valdība. Valsts institūcijām bija vēlams visus svarīgākos lēmumus un ieceres vispirms iesniegt novērtējumam VK. To varēja arī nedarīt, taču tad bija jārēķinās, ka nebūšanu gadījumā visu atbildību nāksies uzņemties pašiem. Gan par atjaunotās institūcijas darbu, gan tās vadītāja izvēlēšanu Latvijā 1922./23. gadā bija daudz karstu debašu. Bija arī kurnēšana, ka VK bremzēšot iestāžu darbību, uzpūtīšot lietas, lai tikai pierādītu savu lietderību, un aizbaidīšot no valsts iestādēm ierēdņus, kuru jau tāpat trūka. No otras puses, valsts aparātā tobrīd bija daudz agrāko Krievijas impērijas ierēdņu, kuri iztīrīšanu uzskatīja par pat vēlamu, jo tie pieraduši pie pavisam citiem mērogiem, neprata taupīt un darboties pieticīgā Latvijas budžeta apstākļos. Par pirmo pārveidotās VK vadītāju 1923. gada 17. novembrī kļuva sociāldemokrāts Roberts Ivanovs.

Strādnieku Avīze, 1923. gada 16. augustā

Kailas zagles. Rīgas jūrmala. Pirms dažām dienām policijai ziņoja par šādu atgadījumu. Namsaimnieks N. no 17. līnijas ap plkst. 6 rītā ielu slaukot pamanījis, ka no pagraba iznāk divas jaunas sievietes. Uz N. jautājumu, ko viņas tur meklējušas, pēdējās metušās bēgt. N. dzinies pakaļ un notvēris aiz virsdrēbēm. Sievietes veikli atsvabinājušās no tām un atkal metušās bēgt. N. tās atkal panācis un saturējis aiz citiem apģērbu gabaliem, bet arī no tiem sievietes atsvabinājušās. Beidzot N. tās ķēris aiz krekla, bet no tā abas veikli atsvabinājušās un pilnīgi kailas aizbēgušas. Abas sievietes runājušas krieviski.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.