1923. gada 1. septembrī. Pirms 100 gadiem Latvijā notika referendums par baznīcas un lūgšanas namu neatsavināšanu. Tas turpinājās līdz 2. septembrim – sestdienā un svētdienā. Tautas nobalsošanas iemesls bija luterāņu un luteriskās baznīcas institūciju sašutums par Saeimas lēmumu nodot katoļiem Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāli, kā to paredzēja Latvijas un Vatikāna 1922. gada vienošanās par attiecību nodibināšanu jeb Konkordiāts.

Reklāma

1923. gada jūlijā Saeimā bija ierosināts likumprojekts, kas paredzēja, ka baznīcas un lūgšanas nami, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nav atsavināmi vai nododami citas konfesijas vajadzībām: "Baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpošanām, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām. Pastāvošās baznīcas un lūgšanas nami atstājami tām konfesijām, kuru vajadzībām tos lietoja uz likumīga pamata 1. augustā 1914. gadā." Deputātu vairākums priekšlikumu noraidīja. Atlika referendums. 

Taču tas izgāzās, jo balsošanā piedalījās tikai nedaudz vairāk kā 21% balsstiesīgo jeb nepilni 206 tūkstoši no 963 tūkstošiem. 

Lai būtu kvorums un referenduma iznākums būtu saistošs, vajadzēja vismaz pusi no balsstiesīgo kopskaita. Taču Latvijas iedzīvotāju vairākums pret aptauju izturējās vienaldzīgi vai pat ironiski un referendums galvenokārt rūpēja vācbaltiešiem. Baznīcas ar luteriskajām draudzēm nobalsošanas dienās zvanīja zvanus, mudinot doties uz referendumu. "Jaunākās Ziņas" apgalvoja, ka balsošanā piedalījušies "vāci, kopā ar viņiem reakcionārie latvji, žīdi un krievi". Lēsa, ka no visa dalībnieku skaita latviešu bijis piektā vai ceturtā daļa. Laikraksts "Sociāldemokrāts" bija atklāti aicinājis savus lasītājus nepiedalīties pasākumā, ko pat pilsoniskā prese uzskatīja par teju tīri vācisku akciju. Daudzas balsošanas zīmes nācās atzīt par nederīgām, jo tās bija izraibinātas ar karikatūrām, piezīmēm, bet dažām nez kāpēc bija pievienoti pat avīžu izgriezumi.

Latvis, 1923. gada 1. septembrī

Ko teiks Benjamiņu ģimene? Nacionālā teātrī, kā mums zināms, patlaban iestudē Šillera "Luīzi Miller" un Garina "Atzīšanos", kuras uzņemtas repertuārā uz Vīnes teātra aktrises Anni Simson vēlēšanos. Pretēji taisnības sajūtai, teātru tradīcijām un par ļaunu valsts kasei šo lugu pirmizrādēs viesošoties Anni Simson, bet mūsu pašu krietnajām aktrisēm lomas atdošot jau nospēlētas. Pareizi būtu, ja pirmizrādēs spēlētu mūsu mākslinieces, un tad nāktu viešņa. 

To atzīstot arī pats teātra direktors Rainis, bet viņš jau nevarot neko darīt un aizbildinoties ar teikumu: "Jā, bet ko tad teiks Benjamiņu ģimene?" 

Kā zināms, tad Anni Simson ir Benjamiņu Emīlijas māsa. Tas jau stipri atgādina Gribojedova slaveno teicienu: "Ah, bože moj, što skažet kņagiņa Marija Aleksejevna?"
 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.