Ja gadās necope, tad rotiņš vienmēr atnesīs kādu zivi vai copi...

Tepat jau ir laiks, kad vēl tumšā nakts stundā lielākā daļa makšķerēšanas cienītāju būs sastopami kādā degvielas uzpildes stacijā pie kafijas automāta pa ceļam uz sezonas atklāšanu! Domāju, ka ne man vienīgajam šajā naktī īsti miegs nenāk, guli gultā un domā, ka varētu paņemt kaut ko lielu, ko varētu likt auklas galā, kur, ko un kā darīsi.

Tā kā es esmu kurzemnieks, tad arī manas copes gaitas notiek šajā novadā. Pārsvarā mūsu ūdeņi ir sekli un aizaugoši, tāpēc es līdakas ķeru ar virsmas mānekļiem.

Man patīk ķert ar diezgan gariem kātiem, ~270 cm no laivas, pavisam neraksturīgi, bet man patīk, ka varu līdaku pacelt no stipri aizaugušas vietas, un arī metiens ir labāks. Spole vismaz 3000. izmēra un 8 dzīslu pītā aukla, iesaku vismaz 0,17 mm, var arī vairāk, jo inventāram jābūt jaudīgam, lai zivi varētu kontrolēt un neļaut tai iet tur, kur viņa grib. Nav man nekādu mūsdienīgo uzparikšu, arī ziemā zivi meklēju pats. Nu ir savs kaifs iekāpt vecā tupelē un airēt uz savām vietām, seklām vietām vispār ir labi pieslīdēt gandrīz bez skaņas.

Cope seklās vietās ir acīm baudāma, redzi iznācienus, ņēmienus un pārbaudi savus nervus, ieraugot lielu vilni aiz mānekļa, bieži vien gribas piecirst krietni par ātru. Daudziem ir priekšstats, ka laba izmēra līdakas seklumā ir tikai pavasarī nārsta laikā un brīdi pēc tā, bet es gadiem esmu pārliecinājies, ka arī rudens beigās līdakas ir tādās vietās.