Ticējums. Ja rudens sākumā ķeras galvenokārt mazie asarēni, tad novembrī palielinās iespēja noķert ievērības cienīgu trofeju.

Daudzi makšķernieki asaru spiningošanu praktizē tieši rudenī. Šī darbība ir interesanta daudziem plēsīgo zivju ķērājiem. Šajā laikā attiecīgās zivis sāk intensīvi baroties, lai pirms ziemošanas uzkrātu taukus. Kad kļūst pavisam auksts, asari virzās uz seklumu, kur var paslēpties piekrastes veģetācijā un medīt mazuļus.

Makšķerniekiem ir jāizpēta plēsoņas uzvedība un jāizvēlas nepieciešamā ēsma jeb māneklis.

Rudenī asari rīko medības baros, tāpēc, iespējams, tieši džiga inventārs kļūst par galveno spiningotāja ieroci. Asari meklējami gan pie niedrēm, ar kurām aizauguši krasti, gan pie zemūdens gulošām siekstām. Tāpat kā citas plēsīgās zivis, arī asari priekšroku dod dziļām, ar skābekli bagātinātām vietām.

Ūdenskrātuves seklajās vietās, kur ūdens vairāk vai mazāk vēl ir silts, bieži vien var sastapt asaru jauno paaudzi, kas tāpat kā sugas lielie eksemplāri rīko medības. Principā svītrainie mednieki ķer visu, kas patrāpās to ceļā, zivis vēlas nobaroties ziemai. Ja makšķerniekam izdodas tikt līdz šādām “dzīrēm”, viņš var būt drošs, ka rezultāts būs teicams vai pat izcils. Šādā situācijā ideālas ēsmas būs rotiņi, nelieli pa virsu peldoši vobleri un minidžigas.

Atvasarā, kad gaiss iesilst līdz divdesmit grādiem, bet ūdens ezeros, upēs un pat dīķos jau ir diezgan auksts, asari jūtas īpaši. Zivis, tostarp arī plēsēji, ir aktīvas, daudz kustas un ķer visu, kas pagadās ceļā: mazas zivtiņas, kukaiņus un, protams, makšķerēšanas mānekļus, ja ir pietiekams skābekļa daudzums ūdenī. Tiesa, dažreiz izmēri nav iespaidīgi, bet asari ir.