Mēs ilgi negribējām atzīt, ka tiekam muļķoti un dzīvojam labi maskētos, globālos melos, kas būtībā neko daudz neatšķiras no nīstā Putina meliem, tikai vieni ir klaji, otri – aizplīvuroti.

Rietumu sabiedrotie mums teica, ka citādi nevar, tādi ir spēles noteikumi, mēs visu kontrolējam un atrisināsim, mēs noteikti sodīsim šo noziedzīgo režīmu. Tas tika pasludināts, un pasaule sāka gaidīt patiesības stundu. Pa to laiku režīms darīja, ko gribēja gan savā zemē, gan Ukrainā, jo pa šiem divarpus gadiem karojošajā valstī ir izveidotas nodevīgas struktūras, kas pakļaujas Kremlim. Mēs vēl nezinām, ko mēs visi maksāsim par meliem, mēs tikai to nojaušam, ka tāda rīcība bez sekām nepaliks.

Ir pārāk daudz asiņu izliets par taisnību un savas zemes mīlestību, varbūt vajag šos baisos skaitļus beidzot nosaukt? Kā Šarla de Kostēra leģendā: "Klaasa pelni kvēlo man uz krūtīm" – tā viņi šodien kvēlo uz skaisto un varonīgo ukraiņu puišu krūtīm. Tā pirmkārt ir ASV un Rietumu politiķu, un biznesa haizivju ciniska asins nolaišanas politika, kas ir pelnījusi visdziļāko nicinājumu. Iedomāsimies, ka Otrā pasaules kara laikā uz tādu nodevību kā miera sarunas ar Hitleru sabiedrotie nebūtu spējīgi. Ukraiņu tauta neliecas, pateicoties pārlaicīgam gara spēkam, kas atšķirībā no Eiropas vecajām valstīm vēl nav iztērējies.