Bez kanalizācijas nevar iztikt pat pārgājienā, arī tad kulturāli cilvēki izrok sūnās bedrīti un savus "nedarbus" paslēpj no svešām acīm. 

Civilizētā vidē kanalizācijas izveidošana ir obligāta. Tieši veselības aizsardzība ir galvenais iemesls, lai attīstītu kanalizācijas sistēmu, tādējādi izvairoties, no ūdens piesārņojuma, jo baktērijas, vīrusi un parazītiskie tārpi ūdenī bieži nokļūst tieši no sadzīves notekūdeņiem. Šo ūdeņu attīrīšanu ekonomiski attīstītās valstīs regulē likumdošana, un noteikumu pārkāpējiem draud sods. Pēdējās desmitgadēs daudzviet Latvijā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu ieguldīti lieli līdzekļi, lai uzlabotu tur esošās centralizētās kanalizācijas sistēmas.

Latvijā iedzīvotājiem ir izvēle: pieslēgties centrālajai kanalizācijas sistēmai, veidot nosēdaku, uzstādīt septiķi vai bioloģisko attīrīšanas sistēmu. Vispirms vietējā pašvaldībā noskaidro, vai ir iespējas pieslēgties centralizētās kanalizācijas tīkliem un kas šos darbus veic. Tad speciālisti novērtē reālās nekustamā īpašuma pieslēgšanās iespējas. Var uzzināt, vai iespējami atbalsta pasākumi jaunu patērētāju pievienošanai, vai pieslēguma izveidošanai iespējams saņemt līdzfinansējumu, vai arī pieejami citi atbalsta mehānismi. Ja vēlas veidot decentralizēto kanalizācijas sistēmu, jānoskaidro, kādu kanalizāciju reģionā drīkst veidot: vai teritorija nav dabas liegumā, cik tālu ir upes krasts, kāds ir grunts sastāvs un vai tajā var infiltrēt attīrīto ūdeni. Ja ievēroti pašvaldības ūdensaimniecības tehniskie noteikumi, projektu var virzīt uz būvvaldi apstiprināšanai. Pirms iegādāties iekārtu, tās marku nepieciešams saskaņot ar vietējo pašvaldību, jo prasības var atšķirties.