Ja tāda veida uzbrukums kā piektdienas vakarā Maskavas koncertzālē "Crocus City Hall" notiktu pirms desmit vai vairāk gadiem, visticamāk, nopietni tiktu apspriesta tikai viena notikušā pamatversija – islāma radikāļu organizēts terorakts. 

Varētu secināt, ka nozieguma rokraksts tam pilnībā atbilst, atgādināt, ka arī Krievija līdzīgu uzbrukumu jau piedzīvojusi 2002. gadā, kad čečenu kaujinieki ielauzās Maskavas teātrī, kur tika rādīts mūzikls "Nord Ost". Tiesa, tolaik mērķis bija nevis mērķtiecīgi nogalināt civiliedzīvotājus, bet saņemt gūstā ķīlniekus un vest sarunas, izvirzot savas prasības (tāpat čečeni iepriekš bija rīkojušies 1995. gadā, sagrābjot slimnīcu Budjonovskā Stavropoles apgabalā un vēlāk 2004. gadā – skolu Beslanā Ziemeļosetijā). Taču aizvadītās nedēļas notikumi gandrīz viens pret vienu atbilst citam teroraktam – 2015. gada islāmistu uzbrukumam "Bataclan" teātrim Francijas galvaspilsētā Parīzē. Tolaik atbildību par teroraktu Francijā uzņēmās organizācija "Islāma valsts" (ISIS). To pašu viņi aktīvi dara arī šobrīd, taču situācija pasaulē ir mainījusies tik ļoti, lai mēs vairs neticētu acīmredzamajam. Īpaši, ja tas notiek tādā valstī kā Krievija.

Šā gada 7. martā ASV izplatīja brīdinājumus par iespējamiem terorakta draudiem Maskavā "tuvāko 48 stundu laikā", brīdinot pirmkārt savas valsts pilsoņus Krievijā, bet arī citus izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām. Nekas īpašs nākamajās divās diennaktīs nenotika, bet ASV brīdinājumu savā politiskajā retorikā steidza izmantot Krievijas politiķi ar Vladimiru Putinu priekšgalā, lai apvainotu Rietumus.