Jaunākajā Pasaules laimes indeksa ziņojumā Latvija ierindojusies 46. vietā, kas ir par piecām vietām zemāk nekā pirms gada, kaut gan laimes indekss Latvijai audzis. 

Neskatoties uz kritumu kopējā rangā, Latvija kopā ar Serbiju un Bulgāriju piedzīvojušas lielāko laimes indeksa izaugsmi pēdējo 15–20 gadu laikā. Laimes indekss šajā periodā Latvijā pieaudzis par 1,473 punktiem, kas ir trešais labākais rezultāts pasaulē. Lai izprastu indeksa metodoloģiju un objektivitāti, uz sarunu aicināju kanādiešu ekonomistu, Britu Kolumbijas Universitātes profesoru un Pasaules laimes indeksa redaktoru Džonu Helivelu.

Pasaules laimes indeksa ziņojumā norādīts, ka Latvija ir piedzīvojusi vienu no lielākajām izaugsmēm vairāku gadu laikā. Latvijā cilvēki kļūst laimīgāki?

Dž. Helivels: Latvija ir viena no tām valstīm Austrumeiropā un Centrāleiropā, kurās laimes līmenis pēdējo 15 gadu laikā pietuvojies Rietumeiropas valstu līmenim. Vecumā ap 30 gadiem šī reģiona valstu laimes līmenis ir gandrīz vienāds ar Rietumeiropas valstīm, kas ir ļoti labs rādītājs. Atšķiras tas, ka Rietumeiropā augstāks laimes līmenis ir gados vecākiem cilvēkiem, bet kopumā tādas valstis kā Latvija laimes līmeņa ziņā tuvojas Rietumeiropai.

Runājot par Latvijas kopējo laimes indeksu, nevar neņemt vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kara dēļ valstī pieaugusi etniskā spriedze, un laimes rādītājiem tās ir sliktas ziņas. 

No otras puses, labas ziņas laimes rādītājiem ir Latvijas arvien dziļāka integrācija Eiropas Savienībā. Latvieši saprot, ka joprojām var būt latvieši, bet būt daļa no lielās Eiropas.

Latvijai ir svarīgi saglabāt spēju sadarboties starp paaudzēm, būvējot labāku Latviju, izvairoties no vīlušās un dusmīgās jaunās paaudzes, kura šobrīd pārņem, piemēram, Ziemeļameriku. Cilvēki un dažādas paaudzes Ziemeļamerikā saduras jautājumos, kas skar dzimumu, rasi u. c. tematus. Latvijā šie jautājumi ir atrisināti vai arī nav svarīgi, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem par tiem nav iemesla strīdēties.