Tiesa lemj par labu "Latvijas Avīzes" žurnālistam. Avots nav jāatklāj

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Daina Treija noraidījusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes vecākā inspektora Riharda Bērzkalna prasību, ka "Latvijas Avīzes" žurnālistam Ilmāram Randeram būtu jāatklāj savs informācijas avots.

Arī iepriekš Rīgas pilsētas tiesa lēma, ka žurnālistam tas nav jādara, un apgabaltiesa šo lēmumu atstājusi negrozītu, turklāt tas vairs nav pārsūdzams.

Izmeklētājam Bērzkalnam bija uzticēts izmeklēt Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurora uzsākto kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, proti, par to, ka žurnālistam nenoskaidrota persona prettiesiski esot izpaudusi informāciju, kas iekļauta Valsts kontroles (VK) sagatavotajā situācijas izpētes ziņojuma projektā ""Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaita", kā arī kopā ar Lietuvas un Igaunijas augstākajām revīzijas iestādēm kopīgi sagatavotajā ziņojuma projektā. 

Līdz VK ziņojuma publiskošanai šai informācijai bija piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. 

VK preses konferenci par šīs revīzijas rezultātiem rīkoja 12. jūnijā, bet "Latvijas Avīzes" žurnālists faktus no šī ziņojuma projekta bija iekļāvis savā rakstā ""Rail Baltica" finanšu strupceļā", kas "Latvijas Avīzē" tika publicēts 7. jūnijā. Kriminālprocess bija uzsākts pēc tam, kad prokuratūrā bija vērsusies VK, kurai, kā skaidroja VK sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica, esot pienākums ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Šajā gadījumā tā bijusi ierobežotas pieejamības informācijas noplūde. Plašāk par to rakstījām "Latvijas Avīzes" 31. oktobra numurā publikācijā ""Latvijas Avīzes" žurnālistu sauc uz tiesu".

Procesa virzītājs Bērzkalns bija norādījis, ka publiskotais VK dokuments žurnālista publikācijā varot radīt neuzticību Valsts kontrolei un atstāt negatīvu iespaidu uz sabiedrību, tādējādi traucējot VK funkciju izpildi un mazinot tās reputāciju. Rīgas apgabaltiesas tiesneses ieskatā šī argumentācija nekvalificējas tādai ārkārtas situācijai, kura apdraud sevišķi svarīgas sabiedrības intereses un būtu par pamatu, lai prasītu žurnālistam atklāt informācijas avotu. Apgabaltiesas tiesnese Treja, izvērtējot uz 10 lapām Bērzkalna iesniegto sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Dinas Valdmanes atteikumu norādīt žurnālistam informācijas avotu, secinājusi, ka pirmās instances tiesas tiesnese pamatoti un atbilstoši vadījusies no nacionālo un starptautisko tiesību normu prasībām. 

Tiesnese ņēmusi vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos paustās atziņas un to, ka vārda un preses brīvībai ir fundamentāla nozīme demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā un indivīda pamattiesību īstenošanā.

"Tiesnese pamatoti konstatējusi, ka procesa virzītājs nav vērtējis vārda brīvības ierobežojuma aspektus un rīcības samērīgumu, vai tiešām informācijas izpaušana ir nepieciešama un vai pastāv kādi saprātīgi alternatīvi līdzekļi, kā to noteic Eiropas Padomes Rekomendācijas 3. pants," atzinusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Treja. Viņa arī secinājusi, ka Rīgas pilsētas tiesas tiesnese esot pamatoti norādījusi, ka kriminālprocesā neesot izsmeltas visas alternatīvas konkrētās personas noskaidrošanai.

Vai izmeklētājs Bērzkalns, ņemot vērā to, ka Rīgas pilsētas tiesas spriedums ir atstāts negrozīts un viņa sūdzību Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi, turpinās meklēt informācijas avotu? Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska "Latvijas Avīzei" rakstiski atbildēja, ka pieprasītā informācija netikšot sniegta, jo atbilstoši Kriminālprocesa likumam kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli (tajā skaitā, procesa virzītāja pieņemtie lēmumi un rīcībā kriminālprocesa ietvaros) esot izmeklēšanas noslēpums.

Žurnālists Ilmārs Randers secina, ka procesa virzītāja šāda pārspīlētā rūpēšanās par valsts iestādes reputāciju atzīta par nepietiekamu iemeslu, lai žurnālists atklātu savu informācijas avotu. 

Diemžēl Kriminālpolicijas inspektors ir gājis vieglāko ceļu – nav centies iedziļināties vārda un preses brīvības jautājumos, bet noslogojis tiesas, rakstot tām prasības.