Izredzes pārskatāmā laika periodā uzcelt Latvijā ātrgaitas ekspreša sliežceļa trasi kļuvušas ļoti rēgainas. 

Latviešu ceļotāju sapnis, ka viens pūtiens! – un Varšava, otrs pūtiens! – Berlīne, un tālāk paveras Eiropas kontinenta plašumi, mūsu mūža gājumā šķiet nesasniedzams. Kā rīta rasa pakūpējis reklamētais spodri lakotais, mirdzoši hromētais tēraudainā kumeļa tēls, kas greznībā sizdams pušu Austrumu ekspresi, klusu nesas ātrumā 250 km/h pa sliedēm, pasažieriem atklādams aizvien jaunus apvāršņus aiz pagrieziena un atkal aiz nākamā līkuma. Aizmirstiet par ērtiem guļamajiem un plackartes tipa vagoniem, par restorāciju uz riteņiem, kur uz rokas mājienu atsaucas melnūksnēji apkalpotāji indusi, aizmirstiet par mašīnistu baltās biksēs un dzelzceļnieka naģeni galvā priekšgala vilcējlokomotīvē.