3.4 °C
Kādi vēstījumi paslēpti tautasdziesmās, ko arī tu droši vien zini un dziedi? Viss nav tik acīmredzami! Latviskās dzīvesziņas pētnieks Ģirts Ančevskis "Spīganā" dalās ar saviem dainu arheoloģijas atklājumiem.
Sper, Pērkoni, avotā
Līdz pašam dibenam –
Tur noslīka Saules meita,
Zelta kannas mazgādama.
Mazgāšanās simbolisko jēgu mēs jau apskatījām iepriekšējos “SPĪGANAS” numuros, kad runājām par Saules meitu pēršanos pirtī. Būtībā starp cilvēka garīgās attīstības ceļu un attīrīšanos lielā mērā liekama vienlīdzības zīme. Te gan jāsaprot, ka attīrīšanās attiecināma uz visiem cilvēka eksistences plāniem. Jā, sataustīt mēs varam tikai fizisko ķermeni, taču gan jau lasītājs zina, ka ir arī citi. Ezoteriķi šajos jautājumos mēdz iebraukt dziļi un līdz detaļām; atzīšos, man tas nešķiet īpaši svarīgi. Pietiek, ja pieņemam, ka tādi plāni ir un ka tie attiecas uz mūsu emocijām un vēlmēm.
Manā zelta laidarā
Trīs sudraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Tai trešā avotā
Mīļa Māra mazgājās.
Savelkot paralēles – cilvēka smalkie plāni attiecas uz “kumeliņu” pasauli, savukārt fiziskais ķermenis attiecas uz “raibo govju” pasauli. Protams, tieši smalkajos plānos atrodas visi priekšnoteikumi dažādiem karmiskiem pārsteigumiem, tajā skaitā slimībām. Šos priekšnoteikumus jeb cēloņus varam uzskatīt par piesārņojumiem, kurus tad nu dzīves (vai dzīvju) laikā cilvēks visbiežāk caur ciešanām mēģina attīrīt.
Veidojumus, kas sasaista visus cilvēka plānus kopā, Austrumos sauc par čakrām. Pašā populārākajā gadījumā ir runa par septiņām kā galvenajām čakrām (patiesībā to ir daudz vairāk), kur katra atbild par savu dzīves sfēru. Zemākās čakras atbild par nosacīti “zemākām” un laicīgākām lietām (drošība, izdzīvošana, reproduktivitāte, vara), kāpjot augstāk, ar katru nākamo čakru aktivizējas arvien pārlaicīgāki aspekti.
Enerģētisko plānu piesārņojumu sevī atspoguļo arī čakras. Ne velti ir “brīnumdari”, kuri piedāvā dažādas čakru attīrīšanas kūres, taču jāsaprot, ka čakru piesārņojums ir sekas tam, ko cilvēks smalkajos plānos ir sevī karmiski sakrājis. Līdz ar to vairumā gadījumu piekrītu tiem, kas čakru tīrīšanas procedūras sauc par čakarēšanu šā vārda piezemētākajā nozīmē (tas gan neizslēdz gadījumus, kad seku likvidācija atgriezeniski ietekmē cēloņus; šādi gadījumi gan ir mazākumā).
“Zelta kannu” simbolisko sasaisti ar cilvēka čakrām pirmo reizi pirms daudz gadiem dzirdēju Solvitas Lodiņas versijā (“Bišu Ganu” disks “Dzīvie Dūmi” joprojām ir viens no maniem mīļākajiem etnomūzikas klausāmdarbiem). Re, nu, mēs beidzot esam pieķērušies pašam dainas tekstam, taču pilnīgāka priekšstata izveidošanai nevarēju bez garā ievada iztikt.
Starp “pēršanos pirtī” un “zelta kannu mazgāšanu” liekama vienlīdzības zīme. Tas dvēselei nav viegls uzdevums. Parasti tas notiek caur ciešanām, caur nepatīkamām situācijām. Un tad var BIEŽI gadīties, ka cilvēks, sapinies rūpēs, bailēs, citās ikdienas emocijās, aizmirst par savu pārlaicīgo aspektu. Respektīvi, cilvēka dvēsele “noslīkst” ikdienas rutīnā, “noslīkst” apakšējo čakru netīrumu sakultajās putās. Lai attaptos, cilvēkam ir nepieciešams pamatīgs satricinājums, “pērkona spēriens” līdz pašiem dzīves izveidoto vērtību pamatiem (“līdz pašam dibenam”) – lai cilvēks atjēgtos, ka bez visa laicīgā ir vēl kaut kas vairāk. Ka bez apakšējo čakru vajadzībām ir arī tas, ko piedāvā augstākās.
Iespējams, visa cilvēce pašlaik atrodas šāda “pērkona spēriena” priekšā. Veids, kādā mēs, savtīguma vadīti, iztukšojam dabas resursus, vadām valstis un procesus, veidojam pseidovērtības sabiedrībā, rada tendenci, ka neizbēgami būs “līdz pašam dibenam”.
