1863. gada 26. jūlijā. Pirms 160 gadiem Ģīmja dzirnavās pie Valmieras skolotāja ģimenē piedzima viens no latviešu nacionālās mūzikas izveidotājiem, komponists, pedagogs un 20. gadsimta pirmās puses ietekmīgākā mūzikas personība Latvijā Jāzeps Vītols. Viņa nopelnos ir latviešu klaviermūzikas pamatu likšana, Latvijas Konservatorijas (Mūzikas akadēmijas) izveide un ilggadēja vadīšana.

Reklāma

Pēc iestāšanās Pēterburgas konservatorijā 17 gadu vecumā Vītols praktiski visu radošo mūžu pavadīja Krievijā un Latvijā uz pastāvīgu dzīvi atgriezās tikai 1918. gadā. Mūzikas vēsturnieki tomēr uzsver, ka komponists vienmēr uzturējis saikni ar latvisko, ko uzskatāmi pierāda viņa klasiskās kora dziesmas "Gaismas pils" (1899), "Beverīnas dziedonis" (1891) un simfoniskie darbi par latviešu tēmu. Vītols vadīja Pēterburgas latviešu kori, kā arī organizēja un piedalījās Dziesmu svētku pasākumos dzimtenē. 

Vienlaikus uzturēšanās Pēterburgā un pedagoga darbs Pēterburgas konservatorijā nodrošināja saskarsmi ar tā laika mūzikas eliti un pasargāja Vītolu no provinciālisma. 

Ar savu daiļradi viņš līdz klasiskajam līmenim pacēla daudzus latviešu mūzikas žanrus un strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā. Vītols necentās atdarināt krievu klasiskās mūzikas dižgarus, kas viņam bija apkārt, bet izkopa pats savu, individuālu stilu. Runājot par to, kas komponistu ietekmējis, tad muzikologi piemin drīzāk skandināvu autorus Edvardu Grīgu un Juhanu Svensenu. Jāzepa Vītola atstātais mantojums ir ap 100 kordziesmu, ap 100 solodziesmu, ap 300 tautasdziesmu apdaru, tad vēl kantātes, skaņdarbi klavierēm un simfoniskā mūzika. 1933. gadā, atzīmējot komponista 70 gadu jubileju, komponists un mūzikas kritiķis Jānis Zālītis rakstīja, ka 26. jūlijs ir "svētīta diena pašam jubilāram, svētīta visai latvju tautai, jo ar šī diženā vīra dzīvi un darbību – tāpat kā ar Raini literatūrā un Purvīti glezniecībā – uz ciešāko saistās mūsu nacionālās mākslas renesanse".

Zemgalietis, 1923. gada 26. jūlijā

Blēdība griež sev asas rīkstes. 17. jūlijā uz vietējā pārtikas tirgus laukuma Almai Skubiķ no Bramberģes pagasta Smilkteniekiem kāda nepazīstama sieviete paņēmusi bez maksas no ratiem 10 cāļus 10 latu vērtībā, kamēr viņa rīkojusēs ar sava satracinātā zirga nomierināšanu. Kriminālpolicija šinī lietā par vainīgu pienāca Lidiju Salman no Dubultiem, Baložu ielā 14, kura jau cāļus bija aiznesusi uz tvaikonīti aizvešanai uz jūrmalu. Pret blēdīgo "cāļu pricēju" sastādīja 2 protokolus: vienu par patvarīgu cāļu piesavināšanu, bet otru par putnu uzpirkšanu atkalpārdošanai pirms noteiktā laika.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.