19. decembris vēsturē un senās avīzēs. "Eglīšu meži" Rīgā

1933. gada 19. decembrī. Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" informēja par situāciju eglīšu tirdzniecībā galvaspilsētā: "Rīgas ielās tagad bieži redzami laucinieku pajūgi ar eglītēm. Esplanādē, ielu stūros un namu sētās izauguši eglīšu meži.

Pārdevēji nosaluši pūš rokās, dauza kājas un gaida pircējus, kaut gan eglīšu pievedumi šogad uz pusi mazāki nekā pērn. Arī kvalitāte daudz zemāka. Tas izskaidrojams ar eglīšu trūkumu. Eglīšu kvalitāti iespaidojis arī lielais aukstums. No tā eglītes salūst un nobirst. "Arī sniegs vainojams, ka šogad Rīgā tik maz eglītes," saka tirgotāji. "Līdz šim Ziemassvētki vienmēr bija "pliki". To izmantoja lauksaimnieki. Viņi valsts mežos eglītes vienkārši "nospēra" un ar tām pārpludināja visu Rīgu. Tagad sniegā var redzēt pēdas – pa tām var noķert un tādēļ mums nav labas eglītes." Eglīšu cenas šogad daudz zemākas. Mazas "liliputeglītes" dabūjamas jau par 20–50 santīmiem. Par 1–3 latiem var nopirkt palielu vienkāršo eglīti. Sudrabskuju eglītēm cena augstāka – no četriem līdz astoņiem latiem. Pagājušajā gadā šādi 10–15 pēdu garie kociņi maksāja 6–12 lati. Lielās baznīcu un skolu egles, kuras agrāk pārdeva par 25–40 latu, tagad augstākā cena 15–30 latu. "Bet arī tā nav augstākā cena," sūdzas pārdevēji. "Pie mums iet tāpat kā Marijas ielā. Ja par preci prasa 10 latu, pircējs noteikti sola tikai 5 latus." Ar eglītēm galvenā kārtā tirgojas kara invalīdi. Namu sētās kociņus pārdod paši laucinieki, tādēļ tur cena mazliet zemāka. Galvenā eglīšu pirkšana un pārdošana sagaidāma šīs nedēļas beigās." 

Pēc laikrakstu ziņām, 1933. gada decembra beigās ziema visā Eiropā bijusi neparasti barga. 

Temza aizsalusi līdz Oksfordai; aizputināta Parīzes–Marseļas dzelzceļa līnija, bet Barselonā lielā sniega daudzuma dēļ sagruvis kāds lidmašīnu angārs. Apsnigusi pat Gibraltāra klints, kas skaitījās ārkārtīgi rets gadījums.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 19. decembrī

Rīgas zooloģiskā dārza atjaunošanas jautājums ņēmis labvēlīgu virzienu. Pilsētas valde principā piekrīt dārza iznomāšanai akcijsabiedrībai "Izstāde". Lai varētu atgūt milzīgās summas, kādas nāksies ieguldīt uzņēmumā, akcijsabiedrība vēlas iegūt nomas tiesības uz vismaz 25 gadiem. "Izstāde" cer jau nākamajā pavasarī uzsākt būvdarbus. Latvijas dzīvniekus savāks dārzā 2-3 gados. Turpretim siltzemju kustoņu un putnu sagādāšanu varēs pilnīgi nobeigt tikai apmēram 5 gados. Akcijsabiedrības direkcija pieņēmusi Lauksaimniecības departamenta priekšlikumu Zooloģiskā dārzā noorganizēt sevišķu nodaļu, kur būs izstādīti krustošanas veidu derīgie un nederīgie paraugi.