15. decembris vēsturē un senās avīzēs. "Es kā latviešu tautas meita"

1953. gada 15. decembrī. Pirms 70 gadiem PSRS galvenais laikraksts "Pravda" publicēja Staļina prēmijas laureātes, rakstnieces Annas Sakses (1905–1981) rakstu "Mistera Kerstena ceļojošais cirks".

Nepieciešamību pēc šāda propagandas sacerējuma, ko rakstījusi kāda pazīstama personība no Latvijas PSR, saistījās ar Rietumos, vispirms jau ASV un Lielbritānijā, briestošo noskaņojumu neatzīt 1940. gadā okupētās Baltijas valstis par juridisku PSRS sastāvdaļu. Lielā mērā tā bija Maskavas reakcija uz Čārlza Kerstena vadītās ASV Kongresa izmeklēšanas komitejas – "Kerstena komisijas" – darbu Baltijas valstu okupācijas jautājumā. Rietumos par to rakstīja, tā atgādinot par Baltijas valstu traģisko likteni. Latviešu valodas versijā "Cīņā" Sakses raksts lasāms 16. decembrī: 

"Es kā latviešu tautas meita nevaru vienaldzīgi noklausīties, kā šādi tādi kersteni nomelno manu zemi."Visdrīzāk, Sakse tikai atstrādāja tēzes, ko viņai kāds nolika priekšā. 

Viņa, piemēram, apgalvoja, ka "jau 1917. gadā latviešu tauta par savas valsts formu izvēlējās strādnieku un zemnieku padomes"; "latviešu kapitālistu", kas "ar ārvalsti interventu palīdzību" dibinājuši savu valsti, bijis vien "niecīgs mazākums", bet "tauta turpināja cīņu pret mūsu zemes pārvēršanu ārzemju imperiālistu kolonijā". 1940. gadā Latvijā "atjaunota demokrātija" un notikušas "patiesi brīvas, demokrātiskas Tautas Saeimas vēlēšanas". Tālāk, "iestādamās PSRS brālīgo tautu saimē, latviešu tauta atbrīvojās no nabadzības, bada un bezdarba" un "bezgalīgā straumē uz Latviju plūda vilcieni ar mantām, kas tai visvairāk bija vajadzīgas". Citstarp "Pasaku par ziediem" autore šajā 1953. gada rakstā apgalvoja: "Par tautas turības līmeni liecina kaut vai tāda Padomju Latvijā tagad ikdienišķa parādība kā personīgās automašīnas, ko iegādājušies gan strādnieki, gan zemnieki un zvejnieki, gan mākslas un zinātnes darbinieki. Priecīga, pārtikusi dzīve sākusies Padomju Latvijā." Sakse klāstīja, ka "tādi ir fakti", tādēļ apgalvojumi par kaut kādu Latvijas sagrābšanu un piespiedu inkorporāciju PSRS latviešu tautai esot pilnīgi nepieņemami. Sakse nebija vienīgā no Latvijas PSR kultūras personībām, kuras vara iesaistīja šajā kampaņā. Tomēr viņai tika dota lielākā tribīne.

Brīvā Zeme, 1923. gada 15. decembrī

Zemgales rakstnieku vakars, kuru sarīkoja Parka ielā nr. 6 jaunatnes savienība, bij sapulcējusi labu tiesu klausītāju. Vakaru atklāja Teodors Zeiferts ar labi uzbūvētu runu. Iesākdams no Zemgales senās vēstures, viņš parādīja, ka visiem Zemgales rakstniekiem piemīt kritiska un salīdzinoša izturēšanās pret literatūras un dzīves parādībām. Šīs rakstura īpašības Zemgales rakstniekos cēlušās no tam, ka zemgalieši stāvējuši zem Vakareiropas kultūras iespaida. Tāpēc arī latviešu grāmatniecība nodibinājusēs vispirms Zemgalē. Šo ļoti interesanto priekšlasījumu publika noklausījās ar lielu uzmanību. Pēc tam Skujenieku Biruta nolasīja oriģinelā dzejnieka Grēviņa un savas pašas dzejoļus. Voldemāra Damberga dzejas spīdēja ar savu parasto graciozitāti. Anna Brigader uzstājās ar dziļi izjustu un smalki izstrādātu stāstu, kurš atstāja dziļu iespaidu. Pārējo dzejnieku Birkerta un Plūdona dzejas tika nolasītas no citiem mākslinieku saslimšanas dēļ.