1913. gada 18. decembrī. Pirms 110 gadiem beidzot norima vairākas dienas ilgais putenis, kāds saskaņā ar avīzēs rakstīto Baltijā nebija pieredzēts pārdesmit gadu.

Reklāma

 Laikraksti kā kuriozu un neparastu notikumu atzīmēja, ka Iekšrīgā, "Doma klajumā pretī Rigasche Zeitung redakcijai" sniegā iestrēdzis automobilis un to nācies "tieši izrakt no kupenas". Putenis bija sācies 13. decembrī un turpinājās līdz 18. decembrim, paralizējot dzelzceļa satiksmi plašā reģionā. "Dzimtenes Vēstnesis" ziņoja: "Nerunājot jau nemaz par lielākiem vilciena nokavējumiem, nāk priekšā līdz šim vēl nedzirdētas lietas: vilcieni paliek sniega kupenā. Tā 16. decembrī uz Liepājas–Romnu dzelzceļa pasažieru vilciens nr. 12 palika sniega kupenā. Viņu izstūma caur kupenu preču vilciena lokomotīve, kas vilcienam piebrauca no muguras puses. Tas pienāca Možeiķos (Mažeiķos) par trīs stundām vēlāk, kamdēļ septiņi otrās un 15 trešās klases pasažieri nenokļuva uz attiecīgu Možeiķu–Rīgas vilcienu. Tiem bija jāgaida kādas 4–5 stundas uz nākošo vilcienu. Tai pašā dienā uz Daugavpils līnijas starp Rembates un Skrīveru stacijām no Rīgas nākošais preču vilciens palika stāvam, jo nevarēja izlauzties pa sniega kupenām uz priekšu. 

Vilcienu pārdalīja un pa daļām aizveda uz Skrīveriem. 

Tikko bija atjaunota satiksme, starp Stopiņu un Ikšķiles stacijām apstājās arī otrs preču vilciens. Arī to pa daļām veda uz Ikšķiles staciju, kurs sasēja par jaunam un nolaida ar vairāku stundu nokavēšanos. Tā kā pa sniegputeņa laiku preču vilcienu sastāvi gandrīz uz visām Baltijas līnijām pamazināti par apmēram 25 vagoniem, tad preču sūtījumu sastrēgums stacijās, kurš jau tā bija liels, sasniedzis ārkārtīgi plašus apmērus." Sniegputeņa situācijās nereti līnijās laida sastāvus jau ar divām lokomotīvēm, taču tas nozīmēja, ka citi reisi kādā brīdī var palikt bez vagonu vilcējiem. Noprotams, ka priekšroku parasti deva preču sastāviem. Piemēram, pasažieru vilciens no Rīgas uz Tukumu, izbraucis pusnaktī, nākamajā rītā pulksten sešos tā arī stāvēja, iestidzis pie Dubultiem. Iestigušu sastāvu atrakšanai nereti sūtīja strādnieku vilcienus no Rīgas.

Latvis, 1923. gada 18. decembrī

Oratorijas institūts 16. decembrī bija sarīkojis pirmā semestra atskata vakaru. Runāja Štelmahers par institūta nozīmi, uzaicināja visus, kas vēlas, atnākt un iepazīties ar viņa darbību mācību laikā un izteica pateicību Bezpartejisko nacionālajam centram par telpu piešķiršanu bez atlīdzības. No mācību spēkiem runāja adm. Šmits. Mūziķiem ir konservatorijas, gleznotājiem akadēmijas, bet tiem, kuri vēlētos runā brīvi izteikt savas domas, nav vietas, kur mācīties. Audzēkņu vārdā runāja Elcers un izteica pārliecību, ka institūtam izdosies sasniegt savus nodomus. Vakars pagāja omulīgi pie tējas glāzes un operdziedātājas Edītes Martinsona kundzes, pianistes Kapteiņa un plastikas mākslinieces Amildas Rubaš jaunkundzes priekšnesumiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.