12. decembris vēsturē un senās avīzēs. Zemes iebrukums Skaistkalnē

1923. gada 12. decembrī. Pirms 100 gadiem Bauskas apriņķa Šēnbergas (Skaistkalnes) miestā risinājās notikumi, kam ar interesi un zināmu satraukumu ar avīžu starpniecību sekoja līdzi visā Latvijā.

Proti, 10. decembrī ap plkst. 9 rītā kādā pakalnā netālu no katoļu baznīcas pēkšņi bija sākusi iegrimt zeme, kas pakāpeniski pārauga krietnā bedrē, kuras diametrs un dziļums turpmākajās dienās palielinājās. Stundu pēc iegruvuma sākuma tas bija jau vairāk nekā piecus metrus diametrā liels un vairākus metrus dziļš krāteris, ar krietnu caurumu dibenā, taču process turpinājās. Žurnāls "Nedēļa" rakstīja: 

"Zemei grimstot, iegāzies viens gals lielam lauku šķūnim ar jumtu un septiņiem vezumiem salmu, kuri visi pazuduši krāterā. Akmeņiem, zemei un kokiem krītot, krāterā sadzirdama ūdens šļakstoņa. 

11. decembrī ap pulksten četriem pēcpusdienā bedres diametrs sasniedza jau 15 asis (ap 32 metrus). Notikuma vietā atrodas katoļu draudzes zeme. Divas salmu kaudzes, kuras stāvēja iebrukuma vietā, kur tagad atrodas bedre, bija pazudušas bez pēdām. Alas caurums bija ap 2 asīm caurmērā, bet zem tā, domājams, lielāks tukšums, jo alā kritušie priekšmeti atsitas ar dobju troksni. Vēlāk alas caurums aizbiris, bet bedres malas iebrukušas dziļāk un pate bedre paplašinājusies un palikusi lēzenāka. Ap 600 soļus no kalna tek Mēmele." Bija skaidrs, ka runa ir par Latvijas un Lietuvas pierobežas rajoniem raksturīgajām karsta kritenēm, kad pazemes ūdens plūsmas pakāpeniski izšķīdina iežus, kas Skaistkalnes, Bārbeles un Lietuvas Biržu gadījumā ir ģipšakmens, un veidojas pat 10–12 metru dziļi zemes iebrukumi. Mūsdienās Skaistkalnes karsta kritenes ir ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, bet kaimiņu Lietuvā Biržu reģionālajā parkā kritenes ir vēl iespaidīgākas. Tradicionāli lielākajām tiek doti vārdi. Iepriekš aprakstītā mūsdienās pazīstama kā Šķūņa jeb Baznīckalna kritene un ir viena no vecākajām šajā apkārtnē. Tās diametrs ir aptuveni 13 metri, bet bedrē izveidojies dīķis.

Latvija, 1923. gada 12. decembrī

Valsts bibliotēka ir stājusēs sakarā ar Itālijas Biblioteca Nacionale Vitorio Emanuele par savstarpīgu grāmatu lietošanu patapināšanas kārtībā. Šī iekārta dod iespēju saņemt no Itālijas Biblioteca Nacionale Viktorio Emanuele lietošanai grāmatas, kuras aiz viena vai otra iemesla nebūtu sastopamas vietējās bibliotēkās un grāmatu tirgū. Griežot zinātnieku un sabiedrisko darbinieku vērību uz šo apstākli, Valsts bibliotēka paziņo, ka pieprasījumi pēc šādām grāmatām iesniedzami Valsts bibliotēkai. Izdevumi par grāmatu pasūtīšanu tiek segti no pieprasītāja.