16. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Eksministra blēdības

1934. gada 16. janvārī. Pirms 90 gadiem Rīgas Apgabaltiesas krimināllietu nodaļa sāka skatīt lietu pret zvērināto advokātu Rūdolfu Benusu, kuru apsūdzēja par klienta naudas piesavināšanos.

Ventspilī dzīvojošais un praktizējošais Benuss nebija gluži ierindas pilsonis vai vienkārši advokāts. Viņš bija Latvijā labi zināma persona – jurists, agrākais Rīgas pilsētas valdes loceklis; bijis Saeimas priekšteces Tautas padomes un pēc tam Satversmes sapulces deputāts; tūlīt pēc Latvijas valstiskuma pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī sācis darboties valsts aparātā un laikā no 1920. līdz 1921. gadam pildījis pat tieslietu ministra pienākumus. Taču radās pamatotas aizdomas, ka advokāts Benuss, būdams nelaiķa tirgotāja Aleksandra Martinsona māsas aizbildnis, apzināti kavējies ieskaitīt viņam uzticēto naudu mantiniekiem un uzrādījis fiktīvus izdevumus 4500 latu apmērā, taču īstenībā aizgādībai domāto naudu piesavinājies. Blēdību bija atklājis cits tieslietu un valsts vadības jomā krietni pazīstamāks jurists Voldemārs Zāmuels (1872–1948), kurš 20. gadsimta 20. gados arī ieņēma tieslietu ministra posteni un 1924. gadā bija arī valdības galva. 1931. gadā ar Benusa pakalpojumiem neapmierinātie tirgotāja Martinsona radinieki panāca, ka apšaubāmo advokātu atcēla no aizbildņa un pienākumus uztic Zāmuelam. Savukārt Zāmuels izdarīja revīziju un konstatēja nelikumības norēķinos. 

Benuss, piemēram, apgalvoja, ka aizgādības naudu tērējis, lai segtu 1925. gadā mirušā Martinsona parādus, taču izrādījās, ka tirgotājs tos pats bija nomaksājis neilgi pirms nāves.

Tāpat viņš taisnojās, ka maksājis par Martinsona ārstēšanu, taču pēdējais neslimoja un nomira pēkšņi ar trieku. Benuss bija veicis mahinācijas ar maksājumu dokumentiem. Un tas vēl nebija viss – īsi pirms tiesas dienas kāda kundze vērsās policijā ar iesniegumu, ka advokātam un eksministram izmaksājusi 643 latus par viņas laulību šķiršanas un alimentu maksas nokārtošanu. Pagāja gads, bet Benuss neko nebija izdarījis, toties sāka no minētās kundzes izvairīties. Drīz parādījās vēl citi, kas apgalvoja, ka no negodīgā advokāta cietuši līdzīgā kārtā. Aizbildniecības lietā tiesas priekšā Benuss savu vainu noliedza, tomēr 17. janvārī tika atzīts par vainīgu naudas piesavināšanā. Viņam piesprieda gadu cietumā un 1934. gada 11. aprīlī izslēdza no advokatūras. Tomēr vēl vajadzēja divus gadus, lai tiktu galā ar apelācijas procedūrām. Uz Centrālcietumu pavadīt gadu Benusam bija jādodas tikai 1936. gada janvārī. Mūža nogalē agrākais jurists un politiķis strādāja Latvijas kredītbankas Daugavpils nodaļā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

Liepājas avīze, 1924. gada 16. janvārī. Metrisko mēru un svaru sekas. Trūcīgāko aprindu ļaudis līdz šim kartupeļus un citus sakņu augus iepirkās mēriņiem. Tagad sakarā ar metrisko mēru un svaru ieviešanu noliegts uz tirgus lietot agrākos mēriņus, kāpēc tirgotāji un zemnieki kartupeļus, ābolus utt. ir spiesti pārdot uz svara, caur ko sakņu augi stiprā mērā tiek sadārdzināti. Tāpat tas notiek ar pienu. Mums visiem ir zināms, ka litrs ir mazāks par stopu, bet ko mēs novērojam tirdzniecībā? Tirgotāji par litru prasa to pašu cenu, ko agrāk prasīja par stopu. No visa tā ir skaidrs, ka šīs valdības jauninājums iedzīvotājiem maksā dārgi.