11. decembris vēsturē un senās avīzēs. Berliozs un viņa "jocīgā doma"

1803. gada 11. decembrī. Pirms 220 gadiem ārsta ģimenē Izēras departamentā Francijas dienvidaustrumos piedzima viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta komponistiem un mūzikas kritiķiem Hektors Berliozs.

Starp slavenākajiem Berlioza darbiem ir "Fantastiskā simfonija", opera "Trojieši", tāpat rekviēms "Grande messe des morts". Jāatzīmē, ka laikabiedri viņa skaņdarbus kritizēja par "nemuzikalitāti". Berliozs ir viens no tiem pavisam nedaudzajiem 19. gadsimta pasaules mūzikas klasiķiem, kas muzicējis arī Rīgā. 1847. gada februārī viņš no Parīzes pa ziemas ceļu devās koncertturnejā uz Pēterburgu, ko sasniedza pēc 14 dienām. Atpakaļceļā uz mājām 1847. gada 15. maijā Berliozs izlēma piestāt. "Kad braucu cauri Rīgai, man radās jocīga doma, dot tur vienu koncertu. Ienākumi tikko sedza izdevumus, bet es caur to iepazinos ar vairākiem jaukiem māksliniekiem un mākslas draugiem," viņš rakstījis memuāros "Dzīves atmiņas". Noklausījies pilsētas teātrī Volfganga Amadeja Mocarta operu "Figaro kāzas", augstais viesis guva labu iespaidu par kapelmeistara čeha Jana Šrameka vadīto orķestri un ķērās pie koncerta gatavošanas. 

Berliozs raksta, ka Rīgas pasta direktors, bažu pilns, viņu brīdinājis: "Mūsu mazai pilsētiņai nav nekādas līdzības ar Pēterburgu. 

Mēs esam tirgoņi: visi acumirklī ir nodarbināti tikai ar labības pārdošanu. Jums nebūs vairāk klausītāju, kā varbūt simts dāmu un neviena vīrieša." Rīgas ostā tobrīd bija sanākuši "1100 kuģu", kas bija jāpiekrauj vai jāizkrauj, un visi pilsoņi nodarbojās ar biznesu. Koncerts notika 17. maijā Melngalvju nama zālē. Publikā sēdēja simts trīsdesmit divas dāmas un septiņi kungi. Berliozs gan mazliet pabrīnījies, ka skatītāju skaits samērā neliels, taču visumā palicis apmierināts, jo publika izrādījās atsaucīga un mūziķis nopelnīja vēl 12 rubļu. "Es nesūdzos ne par nogurumu pēc koncerta, ne par zaudēto laiku," viņš kādā vēstulē pēc tam rakstīja.

Strādnieku Avīze, 1923. gada 11. decembrī

Mūsu tautas dziesmu fonogrāfiskie uzņēmumi. Pēc vietējās vācu sūtniecības informācijas, nākošpavasar Latvijā ieradīsies Berlīnes universitātes fonētiskā kabineta vadītājs, profesors Doegens, lai šeit uz vietas fonogrāfiski uzņemtu mūsu valodas izrunas paraugus, it sevišķi latviešu tautas dziesmas. Kā zināms, Berlīnes universitātes fonētiskais kabinets savācis visplašāko, varētu pat teikt, vienīgo fonētisko kopojumu, kurā sakrāti visas pasaules tautu dziesmu un runas paraugi. Starp citu, viņš fonētiski uzņems mūsu galvenāko politisko un atklātības darbinieku uzrunas, lai pievienotu tās Berlīnes krājumam.