1794. gada 14. martā. Pirms 230 gadiem amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs Eli Vitnijs saņēma patentu par mehānisku iekārtu, kas attīrīja kokvilnu ar centrbēdzes spēka un diviem rotējošiem cilindriem piestiprinātu zobiņu un suku palīdzību.

Procesa laikā no mašīnā ievadītajām kokvilnas pogaļām tika atsijātas sēklas un noplūkta izmantojamā šķiedra. Iepriekš šķiedru un sēklu nodalīšana notika ar rokām, kas bija ļoti darbietilpīgs process. Tagad viss notika ātrāk un izmaksu ziņā lētāk. Viena mašīna dienā deva 23 kilogramus šķiedras. Amerikāņu vēsturnieku ieskatā, Vitnija izgudrojums bija viens no svarīgākajiem netiešajiem faktoriem, kas galu galā izsauca ASV Pilsoņu karu (1861–1865). Proti, kokvilnas audzēšana ASV dienvidu štatos, pateicoties šai mašīnai un tās pakaļdarinājumiem, kļuva ļoti ienesīga un populāra. Kokvilnas lauki ASV dienvidos pletās aizvien plašāki. Taču mehanizācijas progress vērsās vien uz kokvilnas apstrādi un aušanu, nevis pogaļu savākšanu laukā. Vākšanai joprojām vajadzēja daudzu roku darbu. Vislētāk tam bija izmantot vergus. Kokvilnu lielos daudzumos pieprasīja visā pasaulē, un tā kļuva par svarīgu ASV eksportpreci. Rezultāts bija tāds, ka verdzības atcelšana valstī aizkavējās, kā lēš, par vairākām desmitgadēm. Un, jo lielākas dienvidnieku kokvilnas plantācijas kļuva, jo vairāk vergu – plūcēju vajadzēja. 

Līdz 19. gadsimta vidū ekonomiskās un sabiedriskās pretrunas starp ASV ziemeļiem un dienvidiem nobrieda tiktāl, ka verdzības un industrializācijas līdzāspastāvēšana vienā valstī kļuva neiespējama.

Jāpiebilst, ka pastāv teorija, kas apšauba, vai tīrāmā mašīna vispār ir Eli Vitnija ideja un izgudrojums. Saskaņā ar šo versiju, kas gan ir tikai pieņēmums, īstās izgudrotājas tiesības pienākas ievērojamajai 18. gadsimta nogales amerikāņu uzņēmējai, ģenerāļa Nataniela Grīna atraitnei Ketrinai Litlfīldai Grīnai. Vitnijs nomāja no turīgās un gudrās dāmas zemi plantācijai. Zināms, ka Grīna finansiāli atbalstīja Vitnija darbu pie mašīnas. Iespējams, mehānisms bija viņas izstrādāts, taču Grīna to nevarēja patentēt, jo sievietēm nebija tādu tiesību.

Latvijas Kareivis, 1924. gada 14. martā

Ramka. Dzelzceļa katastrofa. Starp Ramkas un Uriekstes stacijām uz Rīgas-Vecgulbenes dzelzceļa līnijas notikusi katastrofa, kurā 8 pasažieru vagoni, vilcienam pilnā spēkā ejot, nogāzušies no dambja uzbēruma. Vilciena katastrofai par iemeslu domā nesamazināto ātrumu, jo notikuma vietā sliedes atrastas pilnīgā kārtībā, tāpat arī vagoni pēc to apskatīšanas izrādījušies pilnīgā kārtībā. Vagoniem gāžoties, ievainoti 6 pasažieri, kuri pēc palīdzības sniegšanas atgriezušies savās dzīves vietās. Arī vagoni nav daudz bojāti un bojājumus drīz izlabos. Katastrofas vietā pie ceļa atbrīvošanas strādāja divas lokomatīves, kuras ceļu atbrīvoja jau otrā dienā. Satiksme uz Rīgas-Vecgulbenes līnijas jau atjaunota un vilcieni noiet un pienāk parastā kārtībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.