1934. gada 13. martā. Pirms 90 gadiem Latvijas iedzīvotāji no laikrakstu pirmajām lapām uzzināja, ka kaimiņu Igaunijā iepriekšējās dienas, 12. marta, pēcpusdienā noticis valsts apvērsums.

Premjers un Igaunijas valsts vecākā jeb prezidenta pienākumu izpildītājs Konstantins Petss kopā ar atvaļināto armijas ģenerāli Johanu Laidoneru sasauca valdības ārkārtas sēdi, kurā paziņoja, ka valstī uz pusgadu izsludināts "pastiprinātas apsardzības", tas ir, ārkārtas stāvoklis. Laidoneram tika dotas ārkārtas pilnvaras ne vien pār bruņotajiem spēkiem, bet arī iekšlietās un kontrolē pār pastu, telefonu, telegrāfu un dzelzceļiem. Valstī aizliedza jebkādas politiskās sapulces, apturēja politisko partiju darbu (parlamentu Rīgikogu atlaida 1934. gada 2. oktobrī). 

Apvērsuma iegansts bija bažas par ģenerālmajora Andresa Larka vadītās Igaunijas Brīvības cīnītāju centrālās savienības augošo popularitāti. 

Šī galēji labējā organizācija apvienoja Neatkarības kara veterānus un aizvien vairāk atgādināja partiju, turklāt iedzīvotāju atbalsta ziņā tā sāka pārspēt tradicionālās politiskās partijas, apdraudot arī Petsa pozīcijas. Tūlīt pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas arestēja ap 400 Brīvības cīnītāju centrālajai savienībai piederīgo kara veterānu, kurus vainoja terora plānos, mēģinājumos destabilizēt valsti un "gāzt pastāvošo iekārtu". Organizāciju slēdza, tās birojus pirmajās apvērsuma dienās bloķēja bruņoti kareivji. Apvērsums noritēja mierīgi. Pretestību neizrādīja pat veterāni un viņu piekritēji. Mierīgi un drīzāk pozitīvi uz notikušo reaģēja arī Latvijā, kur "Jaunākās Ziņas" reportēja, ka dienu pēc apvērsuma "dzīve Tallinā rit pilnīgi normāli" un "brīvības cīnītāji" būtībā cietuši no tā, pēc kā tiecās un ko pieprasīja – no "stingrās rokas". Vai minētā organizācija tiešām pati iepriekš plānoja kādu puču, tas Igaunijas vēsturniekiem joprojām ir debatējams jautājums. 

Skaidrs ir tas, ka Petss turpmākajos gados iedibināja autoritāru režīmu, kuru vairs nevarēja attaisnot tikai ar kāda politiska spēka radītu draudu novēršanu vai "Igaunijas politiskās dzīves atveseļošanu". 

Kā zināms, kas līdzīgs aprakstītajam 1934. gada 15. maijā līdz ar Kārļa Ulmaņa apvērsumu notika arī Latvijā. Johans Laidoners un Konstantins Petss.

Latvija, 1924. gada 13. martā

Jelgavas atbrīvošanas svētki. Jelgavas atbrīvotājus svētdien, 16. martā plkst. 2 dienā Nikolaja baznīcā godinās Latviešu Nacionālā kluba Jelgavas nodaļa, uzstādot viņu piemiņai marmora plāksni. Svinību rīkotāji, neskatoties uz milzīgiem izdevumiem, kurus prasījusi šās dienas sarīkošana, ieeju baznīcā nolikusi pret labprātīgiem ziedojumiem. Uz svinīgo dievkalpošanu sagaida valsts, saeimas un ministru prezidentus, kara autoritātes un bijušo armijas virspavēlniecību un kareivjus, kas toreiz vadīja Jelgavas atbrīvošanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.