1924. gada 12. martā. Pirms 100 gadiem Valmierā Latvijas armijas virsnieka ģimenē piedzima īpaši atmodas laikam un 90. gadiem nozīmīgais publicists, vēsturnieks, izteikti nacionāli noskaņots politiķis, bijušais leģionārs Visvaldis Lācis.

Politikā viņa vārds pirmo reizi plašāk izskanēja 1988. gadā, kad V. Lācis sāka darboties Latvijas Tautas frontē. Trīs gadus vēlāk viņš bija starp Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) veidotājiem un vadīja šo organizāciju. V. Lācis bija arī 9. un 10. Saeimas deputāts. Neatkarīgi no tā, kā sauca partiju vai politisko organizāciju, kurā viņš darbojās, V. Lācis nemainīja pārliecību, ko bija nesis visu mūžu. To varētu raksturot ar vēlākā literāta, tad "Padomju Jaunatnes" žurnālista Ēvalda Vilka (1923–1976) rakstīto minētajā laikrakstā 1947. gada 28. oktobrī: "Visvaldis Lācis atklāti pateica, ka viņam nepatīk padomju vara un kolchozu iekārta." V. Lācis tobrīd bija Jelgavas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas students. Jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš kādā intervijā atzina – kā filtrāciju izgājušam leģionāram viņam par attieksmi bija jautāts un viņš bija atbildējis. Sekas bija izdzīšana no augstskolas kopā ar citiem "reakcionārās budžu ideoloģijas paudējiem" – Pauli Kveldi, Ilgu Gulbo, Spodru Rozenfeldi un Arnoldu Grosu. "Reakcionārus" nosodīja presē, un "Padomju Students" 1947. gada 18. novembrī saistībā ar šo gadījumu atzīmēja: "Viens no viņiem – Visvaldis Lācis – bijušais vācu armijas karavīrs, ar ieročiem rokās cīnījās pret padomju varu. 

Šis "apolitiķis", kas savām acīm redzēja vācu fašistu un to rokaspuišu – buržuāzisko nacionālistu varmācības un neģēlības, tomēr negribēja pāraugt un izlīst no sava "apolitiskuma čaulas", kaut gan viņam bija dotas visas iespējas iekļauties padomju studentu dzīvē." 

1961. gadā V. Lāci par līdzīgiem "grēkiem" izslēdza no Latvijas Valsts universitātes, kur viņš mācījās angļu valodu. Pastāvīgi lasīt un apgūt zināšanas bija viena no V. Lāča pamatīpašībām, tāpat kā turēšanās pie principa, ka kustība nozīmē dzīvību. Leģendāra bija daudziem "Latvijas Avīzes" lasītājiem pazīstamā Lāča kunga spēja noturēt fizisko formu līdz sirmam vecumam – 93 gados viņš, būdams sacensību vecākais dalībnieks, spēja noskriet Berlīnes maratonu. Ja ne Covid-19 pandēmija, V. Lācis šajā saulē būtu pavadījis vēl ne vienu vien gadu.

Zemkopis, 1924. gada 12. martā

Latgalieši atraida "mīļus" piedāvājumus. Latgales Lauksaimniecības biedrību savienībai piedāvāti par velti vairāki brūnie "angeles ziņu" buļļi. Minētā savienība tomēr atbildējusi, ka viņa šos buļļus neņemšot pat par velti, bet vēloties vienīgi vietējās latviešu sugas sarkanraibos buļļus un par tiem esot ar mieru arī maksāt. Kā zināms, šos brūnos buļļus ieteic un cildina Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība. Tāpēc nav ko brīnīties, ka arī Kurzemē viena otra lauksaimniecības biedrība, kas nezin kā bija iemaldījusēs minētā centrālē, izstājās no tās un iestājās Kurzemes Lauksaimniecības centrālbiedrībā. Kurzemes Lauksaimniecības centrālbiedrība ar valdības piepalīdzību ierīkojusi vaislas buļļu stacijas ar latviešu tīrasiņu sarkanraibiem vaislas buļļiem sekošās vietās: Tadaiķu Anužu mājās pie Lankovska kunga un Gaviezes Šukteros pie J. Andersona kunga. Abi sarkanraibie vaislas buļļi iepirkti Gaviezes lopkopības pārraudzības biedrībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.