1933. gada 11. jūlijā. Pirms 90 gadiem līdz ar publicēšanu "Valdības Vēstnesī" stājās spēkā Saeimas pieņemtie papildinājumi un izmaiņas likumā par spirta piejaukuma palielināšanu benzīnam.

Reklāma

Likums par tā saukto latolu ekonomiskās krīzes apstākļos tika pieņemts 1931. gada maijā. Nu valsts vadība bija nolēmusi vēl vairāk palielināt spirta devu degvielai cerībā mazināt degvielas cenas. Spirtu taču tecināja Latvijā uz vietas, kamēr naftas produkti bija jāieved, par tiem maksājot valūtā. Degvielas rūpnieki pat bija solījušies samazināt cenas uzpildes stacijās vidēji no 58 santīmiem par latola litru uz ne vairāk kā 40 santīmiem (provincē bija pieļaujama dažu santīmu augstāka cena), ja valsts garantēs piejaucamo monopolspirtu par 28 santīmiem litrā. Jaunā likuma redakcija noteica, ka no 1. maija līdz 30. septembrim latolā benzīna un spirta attiecībām jābūt 50/50, kamēr no 1. oktobra līdz 30. aprīlim uz katrām divām daļām naftas benzīna jāpieliek viena daļa spirta. Proporcijas tika piemērotas gadalaikam. 

Prakse rādīja, ka vēsākos apstākļos un ziemā, ja sajaukums ir puse uz pusi, motoru grūti iedarbināt. 

Turklāt ar tādu latolu dzinējs deva mazāku jaudu, krietni pieaugot arī degvielas patēriņam. Īpaši tas attiecās uz kravas automašīnām un satiksmes autobusiem. Siltajā gadalaikā problēmas nebija tik izteiktas. Ideja par spirta īpatsvara palielināšanu šķita laba, taču ne visi automobilisti par to jūsmoja. Latols ar lielu spirta devu bojāja motoru, turklāt tīras, no naftas ražotas degvielas aizliegšana bremzēšot "tehnisko progresu", kā arī neļaušot Latvijas tirgū ienākt citur pasaulē par moderniem uzskatītajiem dīzeļdzinējiem. Eksperti norādīja, ka, piemēram, Zviedrijā spirta piejaukums nedrīkst būt lielāks par 25%. Drīz izrādījās, ka arī cenu kritums patiesi nav tāds, kā cerēts, – tirgotāji ķērās pie dažādām viltībām un lēto spirtu no valsts gan iepirka, taču cenas samazināt nesteidzās. Latolu ar dažādu spirta procentu Latvijā turpināja lietot līdz pat padomju okupācijai.

Strādnieku Avīze, 1923. gada 11. jūlijā

Loteriju krīze. Finanšu ministrijai atkal iesniegti vairāki lūgumi atļaut sarīkot naudas un mantas loterijas. Pret tiem ministrijā izturas noraidoši un nevienu atļauju neizsniedz, jo piedzīvojumi rāda, ka loteriju sarīkotāji nonāk bezizejas stāvoklī. Piemēram, no agrāk atvēlētām loterijām 9 lielas organizācijas netiek vaļā. Dažas vairāk mēnešu laikā nav paspējušas pārdot pat vienu trešdaļu biļešu. Sevišķi grūti iet lauku draudzēm. Ar loterijas izložu termiņu pastāvīgu atlikšanu panākts tas, ka iedzīvotāji zaudējuši uzticību loterijām.