1923. gada 9. augustā. Pirms 100 gadiem Latvijas Ministru prezidents un reizē ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics apstiprināja "Rīkojumu par Latvijas nosaukumu svešās valodās", kas faktiski pielika punktu divus gadus ilgajai polemikai par oficiālo Latvijas valsts vārdu franču valodā. Rīkojumā bija teikts: "Latvijas oficiālais nosaukums franču valodā ir "Lettonie", bet itāļu un pārējo romāņu valodās "Lettonia".

Reklāma

Latvijas oficiālais nosaukums angļu valodā ir "Latvia", vācu un pārējo ģermāņu valodās "Lettland"." Stīvēšanos par franču versiju noteica tas, ka franču valoda tolaik bija Eiropā pieņemta diplomātiskai saziņai un tajā rakstīja arī starptautiskus līgumus. Līdz ar to tā šķita svarīgāka par citām. Ārlietu ministrija un politiskās aprindas uzstāja uz "Lettonie", kamēr LU mācībspēku rindās bija nometne, kura strīdējās pretī un vēlējās, lai franči teiktu "Latvie". Abas puses presē izvērstās polemikas gaitā centās sameklēt Francijā tādus ekspertus, kuri paustu tiem vēlamu slēdzienu. "Latvie" nometne apgalvoja, ka tā bijis rakstīts 1919. gada Versaļas miera konferences dokumentos un "Lettonie" esot ģermāņu cilmes, darināts no vācu vārda "lette" (latvietis). Tātad ar nevēlamu vācu ietekmi. Turklāt Francijā jau it kā izdotas kartes ar uzrakstu "Latvie". Pretējās domās atradās Latvijas sūtnis Francijā, Beļģijā un Nīderlandē Oļģerts Grosvalds, kurš arī visbiežāk publiski pārstāvēja "Lettonie" piekritējus. Diplomāts aizrādīja, ka vairums franču gribot tieši šo versiju un loģiski, ka izvēli izdara paši franči. 

Turklāt "lette" un "Lettonie" drīzāk nācis no latīņu mēles, jo izmantots latīņu valodā sarakstītās hronikās. 

"Latvie" lietojot vien neliels skaits franču. "Valdības Vēstnesī" Grosvalds rakstīja: "Es kategoriski uzsveru, ka es neesmu ne izdomājis šo vārdu, nedz arī ievedis viņu lietošanā. Vārdu "Lettonie" franči izdomājuši paši un lieto to jau no 18. gadu simteņa sākuma. Zem šīs formas Latvijas franču nosaukums lietots "de iure" atzīšanas vēstulē un daudzos citos starptautiskos dokumentos. Tas ir vienīgais vārds, kuru franči pazīst. Latvijā šis vārds apstiprināts ar ministru kabineta lēmumu." Galu galā sūtņa viedoklis uzvarēja, kaut neauglīgi mēģinājumi to apstrīdēt turpinājās arī pēc oficiālā lēmuma, līdz pat 1923. gada beigām.

Jaunais Rīts, 1923. gada 9. augustā

Skrunda. Svētdien, 5. augustā, pie mums ūdensplūdi Ventā sāka kristies, bet par to bija uznākuši politisku sapulču plūdi, ko noturēja tautas sapulces sociālists Rozentāls un pie dažām domu partijām piederošais Bahmaņa cienīgtēvs. Lai vairāk klausītājus pievilktu, tad sociālisti bij magazīnas klētī sarīkojuši zaļumu balli, bet Bahmans savu sapulci sasaucis 100 soļu atstatajā pagasta namā. Uz sapulcēm bija saplūduši no visiem pagastiem, pilsētām un ciemiem sociālistiem ap 100 klausītāju, Bahmanim 35. Cik no sapulces gaitas bija vērojams, abu partiju piekritēju bija ļoti maz, bet lielākā daļa bija tādi gadījuma klausītāji. Interesanti atzīmēt, ka sociālists par labo spārnu Saeimā skaita kristīgos nacionālistus, bet Bahmans Zemnieku savienību. Abi lektori nekā jauna nepastāstīja. Runās izplūda tas pats vecais nodrāztais.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.