1533. gada 7. augustā. Pirms 490 gadiem basku cilmes aristokrāta ģimenē Madridē piedzima spāņu literatūras klasiķis Alonso de Ersilja i Sunjiga – jaunībā karotājs un dēku meklētājs, kura vārdu literāro nopelnu dēļ nereti min līdzās viņa laikabiedram, "Dona Kihota" autoram Migelam de Servantesam.

Reklāma

Sunjiga 16. gadsimta vidū piedalījās spāņu kolonizatoru karos pret mūsdienu Čīles teritorijā dzīvojušajām araukaniešu jeb mapučes ciltīm un vēlāk, pēc atgriešanās dzimtenē piedzīvoto uzrakstīja, sacerot spāņu literatūras šedevru 37 dziedājumos "La Araucana" ("Araukana"). Tas pēc būtības ir varoņeposs, kurā stāstīts gan par karu, gan mīlu, un reāli notikumi savijušies ar izdomājumiem, mitoloģijas un pasaku motīviem. Pasaules literatūras kontekstā Sunjigu dažkārt sauc par indiāņu romānu žanra aizsācēju, kaut par to var strīdēties. Cita lieta, ka bijušais karotājs, pēc tam diplomāts, bija pirmais, kurš Amerikas pamatiedzīvotājus attēloja pozitīvā garā, varētu sacīt "eiropeizēja", cildinot ne tikai spāņu, bet arī araukāņu varonību kaujās, mīlestību un cilvēciskas ciešanas, uzticību cēliem ideāliem. 

Sunjiga pat atļāvās attēlot araukāņus kā cīnītājus par savu zemi un spāņus kā iekarotājus, kas brīžiem pārkāpj "kristīgam cilvēkam ļauto". 

Eposam nav galvenā varoņa. Tajā darbojas gan pats dzejnieks kā stāstnieks, gan indiāņu vadonis Kaupolikans, kurš, spāņu nesalauzts, mirst mocekļa nāvē, gan araukāniešu sievietes, kas pēc kaujas meklē savu vīru līķus, gan dažādi spāņu karotāji, kas var būt gan cēli un varonīgi, gan zemiski un nežēlīgi tēli. Atzinību spāņvalodīgajā pasaulē "Araukana" guva 17. gadsimta sākumā jau pēc autora nāves, kad bija izdotas visas poēmas daļas un par to kā šedevru izteicās Servantess. 19. gadsimtā "Araukanu" atzina par Čīles nacionālo eposu, kas čīliešiem ir tas pats, kas francūžiem viduslaiku poēma "Dziesma par Rolandu" vai latviešiem Andreja Pumpura "Lāčplēsis".

Liepājas Avīze, 1923. gada 7. augustā

Nīca. No plūdiem aiznests siens. Caur biežo un stipro lietu Bārtavas upē sanesa no mežiem Liepājas ezera galā tik daudz ūdens kā pavasara plūdu laikā. Bez tam vēl sacēlās ziemeļa vakara vējš un atdzina daudz ūdens no jūras ezerā. Ezers izplūda lejas galā uz visām pusēm un izskatījās kā jūra. Kādiem desmit saimniekiem, kuru pļavas atrodas tā sauktās ezera lankās, viss nopļautais siens aizgāja ar ūdeni. Zaudējumi nodarīti par vairāk simts tūkstošiem rubļu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.